Pēc avotu datiem Maskava plāno panākt izmaiņas dokumentā, ko iesniedza Kijeva, un formulēt pretprasības. Tajā pašā laikā Maskava nav gatava pilnībā noraidīt plānu, raksta DW.
Kremlis nepieņēma pārstrādāto 20 punktu miermīlīgo plānu, ko agrāk prezentēja Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis, un gatavojas uzstāt uz tā grozīšanu, trešdien, 24. decembrī, ziņoja aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz avotu, kas ir tuvs Krievijas vadībai.
Pēc aģentūras sarunbiedra teiktā, dokuments Maskavā tiek uzskatīts par «atsperes punktu» turpmākajām sarunām, tomēr tajā trūkst vairākas normas un tas neatbild uz daudziem jautājumiem, kurus Krievijas puse uzskata par principiāliem. Konkrēti, Kremļa mērķis ir panākt stingrākus ierobežojumus Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Krievijas prasības
Avots apgalvo, ka Krievija pieprasa garantijas par NATO tālāku nevirzīšanos uz austrumiem, kā arī Ukrainas neitrālā statusa nostiprināšanu gadījumā tās iestāšanās Eiropas Savienībā. Prezentētajā projektā, pēc viņa teiktā, minēts tikai Kijevas bezkodoliskais statuss.
Maskava arī nav apmierināta ar iecerētajiem ierobežojumiem pēckara Ukrainas bruņoto spēku skaitam. Saskaņā ar projektu runa ir par ierobežojumu 800 000 karavīru mierlaikā, ko Kremļa uzskata par pārāk mīkstu nosacījumu. Turklāt Krievija uzstāj uz skaidrām garantijām par krievu valodas statusu Ukrainā, kā arī uz sankciju atcelšanas un Rietumos iesaldēto Krievijas aktīvu likteņa noskaidrošanu.
Kremļa nostāja un kontakti ar ASV
Neskatoties uz dokumenta kritiku, Krievijas varas iestādes negrasās to pilnībā noraidīt. Kā norāda Bloomberg, Maskava nevēlas saasināt attiecības ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un paziņo par gatavību izskatīt priekšlikumus «ar aukstu galvu».
Trešdien Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir informēts par sarunu ar ASV detaļām par miermīlīgo plānu pēc Krievijas un ASV delegāciju tikšanās Maiami. «Visi galvenie parametri Krievijas puses pozīcijai ir labi pazīstami mūsu kolēģiem no Savienotajām Valstīm. Tagad uzdevums ir formulēt turpmāko pozīciju un turpināt kontaktus visdrīzākajā laikā,» — sacīja Peskovs.
Plāna saturs un pušu domstarpības
- decembrī Vladimirs Zelenskis prezentēja visus 20 punktus plānam kara ar Krieviju izbeigšanai. Dokuments paredz noslēgt savstarpēju neuzbrukšanas vienošanos starp Maskavu un Kijevu ar starptautisku saskares līnijas monitoringu, kā arī nodrošināt Ukrainai drošības garantijas no ASV, NATO un Eiropas valstīm pēc piektā panta Ziemeļatlantijas līguma parauga.
Turklāt projektā tiek runāts par nepieciešamību, lai Krievija likumiski nostiprinātu neuzbrukšanas politiku attiecībā uz Ukrainu un Eiropu. Tajā pašā laikā vienošanās skaidri fiksē Ukrainas suverenitāti.
Teritoriālais jautājums
Viena no galvenajām tēmām — teritoriālais jautājums — paliek neatrisināta. Saskaņā ar Kijevas priekšlikumu Krievijai jāizved karaspēks no Dņepropetrovskas, Nikolajevas, Sumsas un Harkovas apgabaliem. Doņeckas, Luhanskas, Zaporožjas un Hersonas apgabalos tiek piedāvāts nostiprināt pašreizējo saskares līniju pēc principa «stāvēsim, kur stāvam».
Maskava savukārt pieprasa Ukrainas bruņoto spēku izvešanu no Doņeckas apgabala. ASV piedāvā kompromisa variantu — brīvās ekonomiskās zonas izveidi. Saskaņā ar projektu šāds variants ir iespējams tikai pēc referenduma Ukrainā, kurā jāizvirza visa vienošanās pakete.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru