Aprēķināts, kuru Baltijas galvaspilsētas iedzīvotāji pavada vairāk laika sastrēgumos 0 66

Papildus Tallinai Igaunijas pētījumā piedalījās arī Tartu, Pärnu, Narva un Kohtla-Järve. Saskaņā ar rezultātiem vislabāk ar sastrēgumiem klājas Pärnu, kur tikai nedaudz vairāk nekā 5 % iedzīvotāju ik nedēļu pavada tajos vairāk nekā divas stundas. Pēc ceļu noslodzes Tallinu seko Kohtla-Järve, Narva un Tartu.

Salīdzinājumā ar citām reģiona pilsētām Igaunijas pilsētas ieņem vidējas pozīcijas. Visvairāk no sastrēgumiem cieš Rumānijas un Polijas iedzīvotāji — šo valstu pilsētas aizņem pirmās 20 vietas skarbajā reitingā.

Saskaņā ar pētījuma datiem vairāk nekā trešdaļa (34 %) Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāju ik nedēļu pavada sastrēgumos divas vai vairāk stundas, kas gadā sastāda aptuveni simts stundu gaidīšanas. Ik piecpadsmitais stāv sastrēgumos vismaz četras stundas nedēļā. Kopumā aptaujā piedalījās 50 pilsētu iedzīvotāji, un rezultāti skaidri rāda, ka daudzos reģionos mobilitātes modelis, kas orientēts uz personīgo automobili, vairs nav ilgtspējīgs.

Viena no svarīgākajām pētījuma atziņām ir tā, ka sastrēgumi tieši veido cilvēku transporta ieradumus. Vairāk nekā puse reģiona iedzīvotāju pilnībā izvairās no sastrēgumu stundām, lai nestāvētu sastrēgumos. Igaunijā un Latvijā novērojama tendence: pēc nepieciešamības cilvēki biežāk izvēlas sabiedrisko transportu un mikromobilitātes līdzekļus. Līdzīga aina novērojama Čehijā un Slovākijā.

Sastrēgumu dēļ 38 % respondentu izvēlas sabiedrisko transportu, 28,5 % — pārvietošanos kājām, bet 10 % — velosipēdus vai skūterus. Lai izvairītos no sastrēgumiem, Igaunijas iedzīvotāji visbiežāk izmanto sabiedrisko transportu — 40 % aptaujāto to nosauca par ērtāko risinājumu. Tikmēr Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pārvietošanai kājām, bet poļi biežāk izvēlas velosipēdu vai skūteri.

Pētījuma sociālais aspekts rāda, ka sastrēgumi ietekmē cilvēkus ne tikai laika zuduma, bet arī emocionālā ziņā. Lai gan tikai 7,5 % respondentu atzina, ka sastrēgumu dēļ izjūt pastāvīgu stresu vai aizkaitinājumu, vecuma atšķirības izrādījās būtiskas. Visvairāk tas ietekmē jauniešus vecumā no 18 līdz 34 gadiem: pēc viņu vārdiem ikdienas stāvēšana sastrēgumos pastiprina spriedzi un nogurumu. Vecāka gadagājuma cilvēku vidū šī ietekme ir vājāka.

Friendly City Index — starptautisks projekts, kura mērķis ir vērtēt dzīves kvalitāti un pilsētu attīstību Centrālajā un Austrumu Eiropā, balstoties uz iedzīvotāju pieredzi. Indekss ņem vērā tādus faktorus kā ikdienas braucienu ilgums, zaļo zonu pieejamība, kā arī velosipēdu un gājēju infrastruktūras stāvoklis.

2025. gada pētījums tika veikts deviņās valstīs: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ukrainā, Horvātijā un Rumānijā. Kopumā aptaujā piedalījās 4 500 cilvēku.