Vācija maksās afgāņiem 6500 eiro par atteikšanos no migrācijas 0 80

Vācija, no vienas puses, cenšas atbrīvoties no desmitiem tūkstošu afgāņu bēgļu, bet, no otras puses, pati tos ieved, turklāt par valsts līdzekļiem un ar avioreisiem. Kā tā notika, kāpēc tas nepatīk daudziem Vācijas politiķiem – un cik ilgi vācu pilsoņiem būs to paciest?

Šī stāsts ilgs jau gandrīz piecus gadus. 2021. gadā, kad "Talibans" nāca pie varas Afganistānā, Vācijas valdība solīja izvest afgāņus, kas strādāja Bundesvēra un citu Vācijas organizāciju labā NATO klātbūtnes laikā valstī. Uz šī pamata simtiem Afganistānas pilsoņu pašlaik iesniedz prasības Vācijas tiesās, kuras tās apmierina.

Algoritms ir šāds: vispirms afgāņi iekļūst kaimiņvalstī Pakistānā un vēršas vietējā Vācijas vēstniecībā – un jau caur to sazinās ar tiesām. Rezultātā laikā no 2022. līdz 2024. gadam Vācijā no Pakistānas par valsts līdzekļiem tika ievedts liels skaits šo bēgļu.

Piemēram, 2025. gada 20. aprīlī Leipcigā ar valdības reisu tika nogādāti 138 afgāņi. Toreizējā Vācijas ārlietu ministre Annalena Berbock paziņoja: valstij ir jāpievieno vēl vismaz 2,6 tūkstoši cilvēku no Afganistānas: tas ir, vēl 16 tādu lidmašīnu. Jāatzīmē, ka trīs ar pusi gadu laikā Olafa Šolca valdības laikā programma afgāņu uzņemšanai Vācijai izmaksāja 150 miljonus eiro. Tas ir, ņemot vērā, ka valsts iedzīvotāji lielākoties attiecās pret šiem viesiem ļoti negatīvi.

Vācu nevēlēšanās uzņemt šos bēgļus ir pilnīgi saprotama. Saskaņā ar statistiku kopš 2015. gada migranti Vācijā ir izdarījuši vairāk nekā 2,8 miljonus noziedzīgu nodarījumu. Noziedznieki – galvenokārt sīrieši, irākieši un afgāņi. Vācijas policistu savienības priekšsēdētājs Reiners Vends paziņoja, ka 40% vāciešu jūtas nedroši sabiedriskās vietās, baidās doties uz tirgiem un izmantot metro.

Tikai pēdējo pusotru gadu laikā afgāņi ir izdarījuši Vācijā trīs rezonansējošus noziegumus. Tā, 2024. gada maijā islamists Suleimans Ataijs uzbruka ar nazi labējās populistiskās organizācijas Bürgerbewegung Pax Europa (BPE) dalībniekiem Mangelheimā – un pirms viņu neitralizēja, ievainoja sešus cilvēkus un nogalināja policistu. 2025. gada janvārī Ašaferenburgā notika terorakts: afgānis Emanuls Omarsai uzbruka ar nazi grupai bērnudārza audzēkņu. Februārī afgānis Farhads Nūri iebrauca ar automašīnu pūlī demonstrantu Minhenē.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā Vācija saskaņā ar bijušo Bundesvēra palīgu aizsardzības programmu ir ievedusi 36,4 tūkstošus afgāņu. Tomēr izrādījās, ka starp viņiem ir tikai četri tūkstoši darbinieku, kas tieši strādāja Bundesvēra labā Afganistānā: tos, kurus Vācija apņēmās aizsargāt.

Tas nozīmē, ka tikai katrs astotais. Pārējie ir "ģimenes locekļi", "cilvēki, kuru identitāte nav noteikta" un vienkārši neskaidri cilvēki. Vairāk nekā tas, izrādījās, ka starp šiem "bēgļiem" ir daudz cilvēku ar sliktu reputāciju un viltotiem dokumentiem. Sarakstus ar afgāņiem, kuri var pārcelties uz Vāciju, veidoja dažādas necaurspīdīgas NVO. Laimīgie devās uz Vācijas vēstniecību Pakistānā, izgāja cauri birokrātiskajiem ellēm – un devās uz Vāciju.

NVO nebija pienākums ziņot varas iestādēm par to, kas un kāpēc iekļauts pārvietojamo personu sarakstos. Savu lomu šajā haosā spēlēja Vācijas Ārlietu ministrija un tās toreizējā vadītāja Annalena Berbock, kas aicināja nepievērst uzmanību formalitātēm, ja migrantu dokumenti radīja jautājumus. Rezultātā Pakistāna – Vācija reisu pasažieri bieži izrādījās islamisti un citi apšaubāmi cilvēki.

Bija arī vienkārši smieklīgi gadījumi: piemēram, septiņgadīga meitene, kurai dokumentos bija trīs bērni. Kādu reizi divi bēgļi uzrādīja viltotu laulības apliecību, bet varas iestādes apmierinājās ar "fotogrāfiju kolekciju, kas demonstrē laulības attiecības". Vēl vienai ģimenei no deviņiem cilvēkiem bija problēmas ar dzimšanas apliecībām: datumi "tika iekļauti Afganistānas varas iestāžu patvaļīgi". Bet arī tas nebija par iemeslu atteikumam.

Varas iestādes nevēlējās ieklausīties pat iekšlietu iestāžu neapmierinātībā. Kad 6. martā Vācijā ieradās kārtējais reiss ar 132 afgāņiem, Vācijas policijai pacietība beidzās. Policistu savienība nosūtīja vēstuli kanclerei Šolcam, pieprasot apturēt aizdomīgo afgāņu uzņemšanas programmu.

"Afganistānas pilsoņi bieži uzrāda viltotus vai viltojumus dokumentus, lai iegūtu nepieciešamos dokumentus iebraukšanai. Bet, neskatoties uz to, ka ceļotāju identitāte netiek noteikta, varas iestādes izsniedz viņiem nepieciešamo vīzu," sūdzējās savienībā.

Atbildot, Berbock paziņoja, ka bēgļus atgriezt Afganistānā nav iespējams, jo Vācijai nav diplomātisko attiecību ar valstī valdošo "islāma teroristu režīmu" "Talibanu". Tomēr tas ir meli – jo Afganistāna joprojām ir diplomātiskā pārstāvniecība Vācijā.

Pašlaik 11 tūkstoši afgāņu, kas dzīvo Vācijā, ir pakļauti deportācijai. Jaunais kanclers Merz solīja, ka viņš tos izraidīs, un vienlaikus pārtrauks citu afgāņu uzņemšanu. Valdošās koalīcijas programmā parādījās nākamais punkts: "Mēs pārtrauksim visas brīvprātīgās migrantu uzņemšanas programmas, piemēram, no Afganistānas, un neveidosim jaunas".

Sākumā šķita, ka valdība pilda savus solījumus. Jūlijā Vācija deportēja 81 afgāņu noziedznieku: lidmašīnas bordā tika savākti izsistie izvarotāji, slepkavas un narkotiku tirgotāji. Tajā pašā laikā izrādījās, ka saskaņā ar administratīvā tiesas lēmumu Vācijā katram deportētajam pienākas aptuveni 1000 eiro, lai viņi varētu "apmierināt savas pamatvajadzības".

Paši izraidītie afgāņi pēc ierašanās solīja, ka pēc kāda laika noteikti atgriezīsies Vācijā.

Septembrī 210 Afganistānas pilsoņi, kuri vēlējās palikt anonīmi, nosūtīja kolektīvu vēstuli kanclera Merzam. Šie cilvēki sūdzas, ka jaunā Vācijas valdība viņus ir iestrēdzis Pakistānā, un pēc tam viņi vispār tika deportēti atpakaļ uz dzimteni, kur viņu dzīvība "pastāvīgi ir apdraudēta". Cietušie lūdz Merzu uzsākt steidzamu "vīzu izsniegšanu" un nekavējoties "pārcelšanu uz Vāciju".

Lai atbalstītu lūdzējus, iejaucās "zaļo" partija, kuru viedoklis ir tāds, ka kavēšanās apdraudēs Vācijas reputāciju jautājumos par mieru un humanitāro palīdzību. Savukārt opozīcijas partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētāja Alise Vaidele ir cita viedokļa: "Afganistāņu pārcelšana uz Vāciju nekavējoties jāpārtrauc". Jaunais Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobriņts izvirzīja nosacījumu: jābūt zināmam, "kas ierodas, kāpēc viņš to dara un vai iebraukšana ir likumīga".

Lai atbrīvotos no nevēlamiem viesiem, Vācijas iekšlietu ministrija izdomāja "izdevīgu" darījumu: tika paziņots, ka par atteikšanos ierasties Vācijā bēgļi saņems 6500 eiro, mājokli un ēdināšanu pirmajām trim mēnešiem jebkurā valstī. Tomēr šis piedāvājums tika saņemts, maigi izsakoties, bez entuziasma: bēgļi pieprasa ne naudu vai ēdienu, bet drošību. Dzimtenē viņus nekas labs negaida par sadarbību ar okupantiem, iebraukšana citā valstī ir apgrūtināta. Un sākuma kapitāls no Vācijas nepietiks, lai "sāktu jaunu dzīvi".