Apskatnieks Postimees Marts Raudsaars raksta par to, ka, kad sabruka Padomju Savienība, viņam bija 17 gadi, un viņš atceras situācijas, kad Tallinā nevarēja iztikt tikai ar igauņu valodu.
Pašlaik, viņaprāt, 1980. gadi ir atgriezušies galvaspilsētā. "Pēdējā gada laikā es ne reizi vien esmu nonācis situācijā, kad apkalpojošais darbinieks vispār nesaprata igauņu valodu. Un runa nav par nelegālo sporta apavu pārdevēju. Nerunājošos igauņu valodā es esmu sastapis taksistiem, viesmīļiem un viesnīcu administratoriem. Vietās, kur darbiniekam būtu jābūt vismaz pamata valodas zināšanām," - raksta komentētājs.
"Pēdējā laikā es domāju, kāpēc šie cilvēki nezina igauņu valodu un no kurienes viņi nāk. Vai runa ir par krievu jaunieti, kurš 1980. gadā dzimis Lasnamē, par ukraiņu bēgli vai par cilvēku, kurš pie mums ieradies no senās Mezopotāmijas zemēm? Mums ir visi trīs varianti, bet, runājot par krievu jaunatni, parasti viņi zina igauņu valodu labāk nekā divas citas kategorijas. Tomēr arī pēdējiem nevar būt attaisnojuma valsts valodas nezināšanai."
"Cilvēku, kuri nerunā igauņu valodā, acīmredzami ir pieaudzis, un šī tendence turpinās," - uzskata apskatnieks. Viņaprāt, tam ir veicinājuši darba devēji, kuri uzskata, ka igauņu valodas zināšana nav vissvarīgākā prasība, kā arī paši igauņi, kad sazinoties ar apkalpojošo darbinieku Igaunijas galvaspilsētā viegli pāriet uz angļu vai krievu valodu.
"Šajā jautājumā es esmu kļuvis principāls un turpinu sazināties galvenokārt igauņu valodā. Kam gribas dzīvot Igaunijā, jāzina mūsu valoda," - noslēdz komentētājs.
Atstāt komentāru