Urugvaja trešdien legalizēja eitanāziju, kļūstot par vienu no pirmajām Latīņamerikas valstīm, kas atļauj asistētu pašnāvību.
Nelielā Dienvidamerikas valsts jau pieņēmusi sociāli liberālus likumus, arī legalizējot marihuānu, viendzimuma laulības un abortus krietni pirms vairuma citu valstu.
Trešdien šim sarakstam tika pievienota arī eitanāzija, Senātam apstiprinot tā saukto "cienīgas nāves" likumprojektu, par ko nobalsoja 20 no 31 klātesošā likumdevēja, tādējādi pieņemot likumu, ko augustā bija apstiprinājusi Pārstāvju palāta.
Citviet Latīņamerikā Kolumbijas un Ekvadoras tiesas dekriminalizējušas eitanāziju, šīm valstīm nepieņemot likumus, kas legalizētu šo praksi, savukārt Kubā atļauts nedziedināmi slimiem pacientiem atteikties no mākslīgas dzīvības uzturēšanas.
Urugvajā tiesību akts - valdošās kreiso spēku kustības "Frente Amplio" iniciatīva - beidzot tika pieņemts pēc gadiem ilgas cīņas, kad pret to asi iebilda galvenokārt reliģisko labējo spēku pārstāvji.
Nesen veiktā aptauja liecināja, ka vairāk nekā 60% Urugvajas iedzīvotāju atbalsta legālu eitanāziju un tikai 24% ir pret.
Likums ļauj veikt asistētu pašnāvību pilngadīgiem Urugvajas pilsoņiem vai rezidentiem, kas ir pieskaitāmi un atrodas neārstējamas slimības, kas viņiem sagādā ciešanas, galējā stadijā.
Urugvajas Ārstu asociācija nav paudusi savu nostāju attiecībā uz eitanāziju, ļaujot tās locekļiem ārstiem sekot savai sirdsapziņai.
Savukārt katoļu baznīca paudusi skumjas par šo lēmumu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru