Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis iebildumus pret vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu ieceri izveidot migrantu atgriešanas centrus ārpus ES teritorijas.
"Francijas atbilde ir nē atgriešanas centriem," paziņoja Makrons, piebilstot, ka neuzskata šādu pieeju ne par efektīvu, ne saderīgu ar Eiropas pamatprincipiem.
Plāns paredz trešajās valstīs izvietot migrantus, kuriem ES valstīs atteikts patvērums un kuriem noteikts atgriešanās lēmums, taču kurus dažādu iemeslu dēļ nav iespējams nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm.
Eiropas Parlaments nesen apstiprināja šādu centru juridisko regulējumu, tomēr tam vēl nepieciešams ES dalībvalstu atbalsts.
Makrons atzina, ka vairākas valstis izvēlējušās "inovatīvu" pieeju migrācijas jautājumu risināšanā, taču norādīja, ka ir piesardzīgs attiecībā uz inovācijām cilvēktiesību un vērtību jomā.
Francijas prezidents uzsvēra, ka līdz šim nav redzējis nevienu šāda veida centru ārpus ES, kas darbotos sekmīgi. Viņš arī pauda viedokli, ka šādu projektu finansēšanai nevajadzētu izmantot Eiropas Savienības līdzekļus.
Atgriešanas centru idejas aktīvākās atbalstītājas ir Vācija, Nīderlande, Austrija, Grieķija un Dānija. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints iepriekš norādījis, ka jau šogad varētu tikt noslēgtas konkrētas vienošanās ar valstīm ārpus ES par šādu centru izveidi.
Tikmēr Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Itālijas premjerministre Džordža Meloni kopīgā vēstulē aicinājušas Eiropas Komisiju atbalstīt tā dēvētos trešo valstu risinājumus un nodrošināt tiem finansējumu. Vēstuli parakstījušas 19 no 27 ES dalībvalstīm.
Diskusijas par migrācijas politikas reformu un iespējamiem risinājumiem nelegālās migrācijas ierobežošanai turpinās ES līmenī.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru