Beļģijas premjers Barts de Vevers pieprasīja „maksimālu juridisko skaidrību” pirms Krievijas aktīvu izmantošanas.
„Es vēlos maksimālu juridisko skaidrību un solidaritāti,” sacīja Beļģijas premjers Barts de Vevers, runājot par priekšlikumu izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus.
Beļģijas premjers Barts de Vevers aicināja Eiropas Komisiju un ES valstis sniegt skaidras atbildes un sniegt uzticamas garantijas pirms Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanas, lai piešķirtu Ukrainai „reparāciju kredītu” 140 miljardu eiro apmērā.
„Es vēlos maksimālu juridisko skaidrību. Es vēlos solidaritāti. Un es vēlos caurredzamību attiecībā uz situāciju citās valstīs,” sacīja de Vevers preses konferencē ceturtdien, kas notika Eiropas samita kulisēs Kopenhāgenā.
„Es nedomāju, ka tā ir neracionāla pozīcija,” norādīja Beļģijas premjers.
Priekšlikums, ko izstrādājusi Eiropas Komisija, ir kļuvis par uzmanības centru Beļģijā: šajā valstī atrodas Euroclear, centrālais vērtspapīru depozitārijs, kurā glabājas liela daļa Krievijas Centrālās bankas aktīvu, kurus rietumu sabiedrotie iesaldēja pirmajās kara Ukrainā dienās.
Saskaņā ar shēmu, kas pašlaik ir apspriešanas stadijā, Euroclear nodos atlikumus skaidrā naudā Eiropas Komisijai. Pēc tam tā piešķirs Ukrainai kredītu 140 miljardu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts pakāpeniski, noteiktā laika posmā un konkrētos nosacījumos.
REKLĀMA
Ukrainai tiks piedāvāts atmaksāt kredītu tikai pēc tam, kad Krievija piekritīs kompensēt nodarītos zaudējumus. Tāpēc tas tiek saukts par „reparāciju kredītu”. Pēc tam Eiropas Komisija atgriezīs līdzekļus Euroclear, bet Euroclear - Krievijai.
Ņemot vērā, ka Kremls, visticamāk, nesniegs reparācijas, praksē šo plānu var uzskatīt par suverēnu aktīvu konfiskāciju, kas ir nelikumīgi starptautisko tiesību izpratnē.
„Neviens pie galda, ieskaitot mani, nevēlas, lai šie nauda tiktu atgriezta Vladimiram Putinam. Neviens,” sacīja de Vevers žurnālistiem.
Savos izteikumos premjers vairākkārt dēvēja Krievijas aktīvus par „vistu”, bet to pārmērīgos ienākumus - par „olām”. Līdz šim ES izmantoja ienākumus tikai, lai pastiprinātu atbalstu Ukrainai, atstājot pašus naudas līdzekļus neskartus.
Saskaņā ar jauno plānu ES nolēma iet tālāk un izmantot šos līdzekļus, potenciāli atņemot Kijavai un tās sabiedrotajiem spēcīgu ieroci sarunu galda.
„Tagad jautājums ir, vai mēs varam apēst vistu? - jautāja de Vevers. - Pirma problēma, protams, ir tā, ka, apēdot vistu, jūs zaudējat zelta olas. To jāņem vērā.”
Vienlaikus premjers atzina, ka ir nepieciešams palielināt palīdzību Kijavai pēc Amerikas Savienoto Valstu politikas maiņas. Prezidents Donalds Tramps bieži runā par Krievijas iebrukumu kā par izņēmuma eiropiešu problēmu.
Pēc dažām aplēsēm, 2026.-27. gadā Kijai būs nepieciešami 60 miljardi eiro, lai segtu budžeta deficītu, un vēl tikpat - ieroču un munīcijas iegādei.
„Mums ir asas problēmas. Ja Eiropai būs jāmaksā, un tikai Eiropai, par ukraiņiem un karu, mums būs nepieciešami daudz naudas,” sacīja de Vevers.
REKLĀMA
„Es saprotu apetīti, ar kuru mēs vēlētos tagad apēst vistu,” piebilda Beļģijas valdības vadītājs.
De Vevers sacīja, ka „apņēmīgo koalīcija”, ko vada Francija un Lielbritānija, var drīz pārvērsties par „maksājošo koalīciju” pēc Vašingtonas pašizslēgšanās.
Seši de Vevera punkti
Savas uzrunas laikā ceturtdien de Vevers uzskaitīja sešus punktus, kurus viņš vēlētos noskaidrot, pirms virzīties uz priekšu ar „reparāciju kredītu”.
- Arbitāžas lietu izskatīšana, ko uzsākusi Krievija
- Nepieciešamība nodrošināt pilnīgu starptautisko tiesību ievērošanu
- Risku sadalīšana starp valstīm
- Eiro aizsardzība kā rezerves valūta
- Krievijas aktīvu izmantošana, kas atrodas ārpus Beļģijas
- „Lielās septiņnieka” kredīta nākotne, kas balstīta uz pārmērīgu peļņu.
„Mēs esam gatavi un varam virzīties uz priekšu. Tas nav problēma. Bet es vēlos saņemt atbildes uz visiem jautājumiem,” uzsvēra de Vevers.
Premjers īpaši uzsvēra savstarpējo risku sadalīšanu, lai Beļģija, valsts ar 11 miljoniem iedzīvotāju un 664 miljardu eiro IKP, nepaliktu viena.
Vācija, Francija, Baltijas valstis un Ziemeļeiropa jau ir apstiprinājušas jauno shēmu.
„Mēs ieejam neizpētītās ūdeņos un riskējam uzņemties atbildību. Tas novedīs pie tiesvedībām uz daudziem, daudziem gadiem. Tāpēc katrai valstij jāsniedz proporcionālas garantijas gadījumā, ja kaut kas noiet greizi,” viņš sacīja.
„Tas, ko mēs plānojam darīt, ir riskanti. Es vēlos, lai visi to apzinātos. Man nepieciešama paraksts: mēs esam vienā laivā kopā ar jums, ko tas arī maksātu, kur tā arī peld un ar ko tā saskarsies,” noslēdza de Vevers.
Kremlis brīdināja, ka pieņems atbildes pasākumus
Viņa komentāri izskanēja pēc tam, kad Krievijas prezidents parakstīja rīkojumu, kas paātrina ārvalstu uzņēmumu aktīvu nacionalizāciju un pārdošanu Krievijā.
„Tā ir runa par plāniem par nelikumīgu Krievijas īpašuma izņemšanu, krieviski sakot - par zādzību,” iepriekš reaģēja uz „reparāciju kredīta” ideju preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, piebilstot, ka „iesaistītie tā vai citādi tiks pakļauti tiesiskai atbildībai, viņi visi tiks saukti pie atbildības, ne tikai personas, bet arī valstis, kas pieņem attiecīgus lēmumus.”
Trešdien komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena mēģināja izkliedēt bažas, sakot: „Pilnīgi skaidrs, ka Beļģija nevar būt vienīgā valsts, kas uzņemas riskus. Šie riski jāuzņemas plašākiem pleciem.”
Eiropas Komisijas pārstāvji saka, ka priekšroka būtu jāsniedz ES budžetam kā galīgai garantijai, taču tam būs nepieciešama visu 27 galvaspilsētu vienprātība.
De Vevers atklāti atzina, ka visvairāk, uz ko viņš cer, ir 25 valstu atbalsts, acīmredzot norādot uz to, ka Ungārija un Slovākija, bloka kritiķi attiecībā uz Ukrainas politiku, neatbalstīs iniciatīvu.
Premjeru arī kaitina fakts, ka „reparāciju kredīts” tiks balstīts tikai uz naudu, kas glabājas Euroclear, neskatoties uz to, ka Krievijas suverēnie aktīvi ir iesaldēti, lai arī mazākā mērā, un citiem sabiedrotajiem - Lielbritānijai, Šveicei, ASV un Japānai.
„Lai apēstu visas vistas, ne tikai manu,” sacīja de Vevers. - „Mana ir liela, bet ir arī dažas citas, ja es pareizi saprotu.”
Komentējot Beļģijas premjera vārdus, Eiropas Komisijas pārstāvis sacīja, ka priekšlikums joprojām ir izstrādes stadijā un politiķu atsauksmes tiks ņemtas vērā.
„Mēs esam atvērti šādām diskusijām G7 sanāksmju kontekstā,” sacīja pārstāvis. - „Ko darīs citi dalībnieki - tas ir viņu lēmums.”
Atstāt komentāru