Džakarta cer uz 2 divīziju nosūtīšanu.
Indonēzijas prezidents Prabowo Subianto paziņoja, ka, ja nepieciešams, valsts ir gatava nosūtīt vairāk nekā 20 tūkstošus karavīru kā miera uzturētājus Gazas sektorā, Ukrainā "vai jebkur citur", lai nodrošinātu mieru. Viņš norādīja, ka valsts armija varētu piedalīties miera uzturēšanas misijā ANO vadībā.
"Mēs turpināsim kalpot tur, kur pasaulei nepieciešami aizstāvji - ne tikai ar vārdiem, bet "zābakiem uz zemes". Ja un kad ANO, Drošības padome un šī Ģenerālā asambleja nolems, Indonēzija ir gatava izvietot 20 tūkstošus vai pat vairāk mūsu dēlu un meitu, lai nodrošinātu mieru Gazā vai jebkur citur. Ukrainā, Sudānā, Lībijā — visur, kur nepieciešams nodrošināt mieru, visur, kur mieru jāaizsargā," sacīja Prabowo Subianto, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā.
Miera uzturēšanas misijas nosūtīšana, lai ievērotu uguns pārtraukšanu, tika apspriesta Eiropas valstīs kā daļa no plāna konflikta risināšanai Ukrainā. Tajā pašā laikā, kā ziņoja Axios, ASV prezidents Donalds Tramps arī apsver citu valstu karaspēka nosūtīšanu Gazas sektorā, nevis Izraēlas spēku.
Indonēzijas bruņotie spēki faktiski uzsāka savu vēsturi, cīnoties pret Nīderlandes agresiju, kas centās atjaunot kontroli pār bijušo koloniju 1945.–49. gadā. 1950. gadā Indonēzijas karavīriem nācās apspiest pretestību Dienvidmoluku salas Republikas (indon. Republik Maluku Selatan) spēkiem, kuri pretojās apvienošanai ar Indonēziju, vēlāk, līdz 1960. gadu sākumam, aktīvi piedalīties cīņās pret dažādām antipārvaldes grupām praktiski visos valsts reģionos. Pretestība pret Nīderlandēm cīņā par Rietumu Iriju 1960.–62. gadā izpaudās galvenokārt kā plaša militāra konfrontācija, epizodiskie militārie konflikti neizvērās lielā mērogā. Tajā pašā garā norisinājās arī Indonēzijas un Malajzijas konfrontācija 1963.–1965. gadā — galvenokārt notika robežu sadursmes ar malajiešu un britu spēkiem.
Vislielākais militārais konflikts notika 1975. gadā, kad tika ieņemts Austrumtimors. Gan operācijas laikā, lai iegūtu šo teritoriju, gan vēlāk, nodrošinot okupāciju, Indonēzijas karavīri saskārās ar niknu un diezgan labi organizētu pretestību neatkarības atbalstītāju kaujas vienībām. Plaša partizānu karš Austrumtimorā turpinājās līdz tā neatkarības atjaunošanai. Kopš 1970. gadiem notiekošā cīņa pret separātiskajiem kustībām Acehā un Rietumu Irijā prasīja mazākus spēkus, tomēr arī tur periodiski tika veikti pietiekami lieli militāri operācijas. Turklāt militārie vienības tika iesaistītas, lai apspiestu nopietnākos nemierus etnokonfesionālajā pamatojumā, kas notika 1990. – 2000. gados dažādos Indonēzijas reģionos.
Indonēzija aktīvi piedalās ANO miera uzturēšanas darbībā: kopš 1950. gadiem Indonēzijas kontingenti ar kopējo skaitu vairāk nekā 15 800 cilvēku ir piedalījušies ANO misijās, lai nodrošinātu vai uzturētu mieru 18 valstīs. Kopējais Indonēzijas bruņoto spēku skaits ir ap 400 000 cilvēku.
Atstāt komentāru