No 1. aprīļa ar pašgājēju velosipēdiem ir aizliegts pārvietoties pa ietvēm 0 40

Līdz ar jaunajām prasībām mainās arī ikdienas paradumi satiksmē, un arvien svarīgāk kļūst apzināti domāt par drošu pārvietošanos. Tāpēc apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” apkopojusi būtiskākos ieteikumus, kas palīdzēs satiksmē justies drošāk un izvairīties no negadījumiem.

“Aplūkojot pieejamos statistikas datus par pagājušo gadu, redzam, ka, laikapstākļiem kļūstot siltākiem, pieaug atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar negadījumiem ar mikromobilitātes rīkiem. Atlīdzībās kopumā izmaksāti vairāk nekā 48 000 eiro, bet vidējā izmaksātā summa pārsniedz 1500 eiro, tāpēc arī šogad aicinām ikvienu ievērot drošības noteikumus, pielāgot ātrumu un būt vērīgiem pret citiem satiksmes dalībniekiem,” uzsver “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Saistībā ar jaunajām prasībām šogad īpaša uzmanība jāpievērš pārvietošanās kārtībai: no 1. aprīļa ar pašgājēju velosipēdiem ir aizliegts pārvietoties pa ietvēm, savukārt līdz 30. aprīlim tie obligāti jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) un tiem jānoformē OCTA apdrošināšana. “Gjensidige” atgādina, ka elektroskrejriteņiem obligāta reģistrācija un OCTA apdrošināšana noteikta jau iepriekš, savukārt velosipēdiem un elektrovelosipēdiem tā nav obligāta prasība, bet ieteicama prakse.

Ekipējums un tehniskais stāvoklis

Droša pārvietošanās sākas vēl pirms došanās ceļā – ar pārliecību, ka braucamrīks ir tehniski labā kārtībā. Nolietotas riepas vai lēni reaģējošas bremzes var radīt bīstamas situācijas pat šķietami mierīgos apstākļos, apdraudot gan pašu braucēju, gan citus satiksmes dalībniekus. Tāpēc ieteicams regulāri pārbaudīt ne tikai bremzes un riepas, bet arī stūres stabilitāti un apgaismojumu, kas ir īpaši svarīgi vājāk apgaismotās vietās.

Ne mazāk svarīgi ir domāt arī par to, kā mēs paši varam pasargāt sevi. Jaunie noteikumi paredz arī to, ka visiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ceļu satiksmē obligāti jālieto aizsargķivere, savukārt pieaugušajiem tās valkāšana ir ļoti ieteicama. Pēdējo gadu pieteikto atlīdzību negadījumu dati rāda, ka smagākās traumas bieži gūtas tieši gadījumos, kad aizsargķivere nav lietota. Kritiens bez ķiveres var radīt smagas galvas traumas, kas apdraud dzīvību vai izraisa ilgstošus veselības traucējumus. Lai arī ķivere nepasargā no visām traumām, tā ievērojami samazina dzīvībai bīstamu ievainojumu risku.

Savukārt, gadījumā, ja izvēlētais mikromobilitātes transportlīdzeklis ir elektroskrejritenis, ir vērts pievērst uzmanību arī tam, vai akumulators ir pilnībā uzlādēts, kā arī vai visi vadi un pogas darbojas kā paredzēts. Tāpat jāapdomā arī apģērba un apavu izvēle, piemēram, slidenas zoles vai plati, vaļīgi bikšu gali var traucēt braukšanai. Viegls, elastīgs apģērbs un labas saķeres apavi ļauj ātrāk reaģēt uz ceļa un saglabāt kontroli, īpaši vietās, kur segums var būt nevienmērīgs.

Drošība pārvietojoties

Ikdienā nereti novērojam, ka cilvēki elektroskrejriteņus un velosipēdus uztver kā vienkāršus un drošus transportlīdzekļus, it īpaši vietās, kur šķietami viss notiek lēni un paredzami. Tomēr pat mazi negadījumi var atstāt nopietnas sekas. Publiski pieejamie Valsts policijas dati vēsta, ka šogad līdz 29. martam ceļu satiksmes negadījumos cietuši jau deviņi elektroskrejriteņu vadītāji, un šie skaitļi mudina aizdomāties par drošību ikdienā.

Bieži vien pārvietošanai tiek izmantoti nevis privātie, bet koplietošanas mikromobilitātes rīki, tāpēc jaunie noteikumi paredz arī papildu drošības prasības šo pakalpojumu izmantošanā. Tagad pirms braucieniem tiek pārbaudīta arī lietotāja nepieciešamo vadīšanas tiesību esamība un veikts reakcijas tests. Līdz ar to būtiska nozīme ir arī katra braucēja atbildībai – jāatceras, ka braukšana alkohola reibumā nav atļauta un būtiski palielina avārijas risku, jo alkohols samazina reakcijas ātrumu, traucē koordināciju un apgrūtina situācijas adekvātu novērtēšanu. Tāpat pasažieru pārvadāšana uz elektroskrejriteņa vai velosipēda nav atļauta – divatā līdzsvara saglabāšana kļūst sarežģītāka un būtiski palielina kritiena risku. Īpaši bīstami tas ir bērniem, jo kritiena rezultātā var gūt smagus ievainojumus un traumēt galvu, seju, vēderu un citas ķermeņa daļas.

Savukārt bērniem, kas ir jaunāki par 14 gadiem, ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni piedalīties nav atļauts. Taču no 14 gadu vecuma to drīkst darīt tikai tad, ja ir velosipēda vai citas transportlīdzekļa kategorijas vadīšanas apliecība.