Vairākus gadus nepiešķir finansējumu 1.tipa diabēta pacientiem nepieciešamām medicīniskām ierīcēm 0 45

Latvijas Diabēta asociācija (turpmāk – Asociācija) 7.aprīlī Diabēta kopienas vārdā nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Finanšu ministram Arvelam Ašeradenam, kurā lūdz rast iespēju 2027. gada budžetā paredzēt finansējumu 1. tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm - nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmām (turpmāk tekstā glikozes sensoriem) un insulīna sūkņiem.

Vēstules ievadā Asociācija norāda, ka minētās medicīniskās ierīces ir vitāli nepieciešamas 1. tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā, dzīvību apdraudošu komplikāciju novēršanā, diabēta kontrolē un darbspēju saglabāšanā, tomēr Veselības ministrija vairākus gadus ir nepiedodami un nepamatoti novilcinājusi finansējuma piešķiršanu šim mērķim, aizbildinoties ar citām problēmām, kurām veselības aprūpē nepieciešams finansējums.

Vēstulē sniegts izvērsts pašreizējās situācijas skaidrojums, pamatots problēmas nozīmīgums un argumentēta nepieciešamība rast finansējumu 2027. gada valsts budžetā.

Sabiedrība (Asociācija, Latvijas Endokrinologu asociācija, Diabēta biedrība, diabēta kopienas jaunatnes grupa un aktīvi indivīdi) ilgstoši, aktīvi un vienoti pauduši nepieciešamību kompensēt minētās medicīniskās ierīces visiem pieaugušajiem ar 1.tipa diabētu, kuriem tas nepieciešams. To apliecina 2024. gada 22. janvārī Saeimā iesniegtais kolektīvais iesniegums ar vairāk kā 10 000 parakstiem, divus gadus ilgusī komunikācija Saeimas komisijās, iesniegtie dokumenti Veselības ministrijā. Paradoksāli, bet nesagaidījuši progresu jautājuma risināšanā, kas trešo gadu turpinās Saeimas komisijās, 2026. gada 1. aprīlī Mana Balss platformā iesniegta vēl viena iniciatīva ar identisku mērķi. Diabēta kopiena 19. martā kopiena rīkoja piketu pie Saeimas un 14. aprīlī plānots pikets pie Ministru kabineta. Jautājuma risināšanā iesaistījušās arī Saeimas frakcijas – Apvienotais Saraksts par šo jautājumu iesniedzis deputātu pieprasījumu, kas 18. martā tika izskatīts Pieprasījumu komisijā un 26. martā - Saeimas plenārsēdē.

Kā vairākkārt jau izskanējis mediju publikācijās, insulīna sūkņi attīstītās valstīs ir iekļauti standarta veselības aprūpē jeb klīniskajā praksē 25 gadus, savukārt glikozes sensori – vairāk kā 10 gadus un Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur minētās tehnoloģijas netiek apmaksātas pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem. Starptautiska pētījuma dati1 liecina, ka Latvijas 1. tipa cukura diabēta pacienti zaudē 31 bez invalidizējošām komplikācijām nodzīvotu dzīves gadu, kad pacients varētu sniegt aktīvu pienesumu Latvijas sabiedrībai.

Abu minēto tehnoloģiju izmantošana sniedz virkni ieguvumu valsts budžetam sakarā ar to, ka samazinās izdevumi gan veselības, gan sociālajai aprūpei - neatliekamajai palīdzībai, stacionārajai ārstēšanai un dārgu, invalidizējošu diabēta komplikāciju ārstēšanai (aklums, dialīze, nieres transplantācija, kāju amputācijas).

Pretēji sabiedrības vienotībai un arvien pieaugošai neapmierinātībai ar izteikti gauso problēmas risināšanu, Veselības ministrija 2026.gadā uzsāka glikozes sensoru kompensēšanu grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem (kopā 100 cilvēkiem). 31. martā darba tikšanās laikā ar Nacionālā Veselības dienesta amatpersonām izskanējušie viedokļi liecina par politisko gatavību apmaksāt glikozes sensorus tikai jauniešiem līdz 25 gadu vecumam un 500 pieaugušajiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem, kas veido mazāk par 10% no kopskaita. Tas ir absolūti nepietiekami! Vienlaikus Nacionālā Veselības dienesta pārstāvji apgalvo, ka finansējums šim mērķim būs pieejams apropriācijas pārdales ietvaros un neesot pārliecības, ka izdosies ieplānot finansējumu 2027. gada budžetā.

Diabēta kopiena uzsver, ka vajadzīga politiskā griba, lai rastu iespēju 1. tipa pieaugušajiem diabēta pacientiem nepieciešamās medicīniskās ierīces apmaksāt no valsts budžeta 2027. gadā un turpmāk, jo tas ne vien uzlabotu minētās pacientu grupas veselības aprūpi, bet arī sekmētu šo salīdzinoši jauno pacientu darbspēju un samazinātu valsts izdevumus šīs pacientu grupas veselības un sociālajai aprūpei gan īstermiņā (piemēram, neatliekamās palīdzības un hospitalizācijas izdevumi neatliekamo diabēta komplikāciju ārstēšanai), gan ilgtermiņā, vēlīno diabēta komplikāciju ārstēšanas izdevumu kontekstā.