Cik veselīgi ir konservēti dārzeņi salīdzinājumā ar svaigiem? 0 91

Saglabāšana burkā

Pārsteidzoši, taču konservētos dārzeņos saglabājas lielākā daļa vitamīnu un vērtīgo vielu. To apstiprināja pētījums, ko veica Vācijas Frēzeniusa institūts, kas ir lielākais pārtikas sertifikācijas un kvalitātes kontroles centrs.

Pētījumā salīdzināja vitamīnu un minerālvielu saturu ēdienos, pagatavotos no svaigiem un konservētiem dārzeņiem. Pārsteidzoši, taču pēc daudziem rādītājiem konservi izrādījās veselīgāki. Tāpēc daļēja pāreja no svaigiem dārzeņiem uz konservētiem var palīdzēt ietaupīt naudu, neradot kaitējumu veselībai.

Dārzeņu līderi

Konkurencē dārzeņu vidū vislabākus rezultātus uzrādīja tomāti savā sulā un skābēti kāposti. Nedaudz atpaliek zaļie zirnīši, dažādas pupiņas (tostarp pupas un pākšu pupiņas), dīgsti, saldā kukurūza, burkāni, sarkankāposti un krokainie kāposti (kale), kā arī dārzeņu maisījumi (piemēram, meksikāņu maisījums, minestrone utt.). Tomēr šie maisījumi pēc uzturvielu satura vairs nebija labāki par ēdieniem, pagatavotiem no svaigiem produktiem.

Parasti konservos ir par 1–4% vairāk vitamīnu un minerālvielu. Taču pēc dažiem rādītājiem konservi ievērojami apsteidz svaigos dārzeņus. Piemēram, 200 gramus lielā porcijā konservēti tomāti satur 2,6 mg likopēna, kamēr svaigi — tikai 0,6 mg, četras reizes mazāk. Tāpat konservos bija būtiski vairāk C vitamīna un beta-karotīna. Skābētos kāpostos arī askorbīnskābes daudzums bija būtiski lielāks.

Palēnināta noārdīšanās burkā

Kā tas iespējams? Pirms konservēšanas dārzeņi ir ideālā stāvoklī — nogatavojušies, svaigi un tikko novākti no dobēm, kas nodrošina maksimālu vitamīnu saturu. Termiskās apstrādes laikā daļa vitamīnu zūd, taču hermētiskā burkā tie it kā «iesaldējas», un vitamīni ar citām vērtīgām vielām neiznīkst. Tas notiek pateicoties aizsardzībai pret skābekli un gaismu, kas ir galvenie faktori, kas bojā vitamīnus neapstrādātos svaigos dārzeņos.