Premjere: Latvija ir ļoti fokusēti pievērsusies naida agresijas noziegumu apkarošanai 0 57

Viņasprāt, gan iedzīvotāji, gan tiesībsargājošās iestādes kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz četriem gadiem ir iemācījušies daudz labāk atpazīt šāda veida iespējamos noziegumus, kuros tostarp tiek attaisnota Krievijas agresija Ukrainā.

"Mums ir vairāki kriminālprocesi, spriedumi un lietas. Un tas nozīmē, ka mūsu sabiedrība un valsts institūcijas šādus noziegumus netolerē," teica Siliņa.

Savukārt Rinkēvičs atzina, ka karš uzjunda emocijas un rada dažāda veida viedokļus. Tomēr Latvijas likumdošanā ir skaidri pateikts, ka nekāda veida kriminālas darbības, kas attaisno jebkāda veida agresiju, netiks tolerētas.

Viņš nenoliedza, ka ir cilvēki, kuri uzskata, ka 21. gadsimtā var notikt karadarbība, bet valsts no savas puses par šādiem uzskatiem stingri reaģē un reaģēs atbilstoši likumam. "Ja to pārkāps, tas tiks izmeklēts, cilvēks notiesāts, ja vainīgs, un viņš sodu izcietīs," teica Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka Valsts drošības dienests (VDD) savā 2025. gada pārskatā norādījis, ka Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ar to saistītās aktualitātes aizvadītajā gadā joprojām bija galvenais temats, kas piesaistīja Latvijas sabiedrības uzmanību un ietekmēja noskaņojumu. VDD vērtējumā, Krievijas izvērstajai agresijai Ukrainā aizvadītajā gadā bija pat lielāka ietekme uz Latvijas sabiedrības noskaņojumu nekā 2023. un 2024. gadā.

Šāda tendence saistīta ar aizvadītā gada notikumiem starptautiskajā politikā, izskanot pat aicinājumiem Ukrainai faktiski padoties, kas sabiedrībā raisīja bažas par Krievijas interesēm labvēlīgāku ģeopolitisko apstākļu veidošanos. Starptautiskās norises Latvijas sabiedrībā vairoja nenoteiktības un nedrošības sajūtu, radot jautājumus par pārmaiņu ietekmi uz Baltijas valstu drošību, vērtē VDD.

Latvijas sabiedrības vairākums, turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru, pērn saglabāja modrību un iestājās pret prokremliska rakstura izpausmēm Latvijā, situāciju vērtē VDD. Tāpat nezuda sabiedrības pieprasījums pēc pasākumiem iekšējās drošības veicināšanai, valsts valodas pozīciju stiprināšanai un Krievijas ietekmes iespēju mazināšanai.

Tomēr, kā liecina VDD analīze, Latvijas sabiedrībā saglabājās iedzīvotāju daļa, kas slēpti vai atklāti turpina atbalstīt Krieviju un tās izvērsto karu Ukrainā. Vairākumu no Krievijas agresijas atbalstītājiem veidoja iedzīvotāji, kuri ikdienas saziņā lieto krievu valodu. Šīs sabiedrības daļas noskaņojums un izpausmes saglabājās nemainīgas, spriež VDD. Krieviju atbalstošie iedzīvotāji turpināja iestāties pret aktuālajiem pasākumiem Latvijas valsts drošības un latviešu valodas pozīciju stiprināšanai. Jebkādus Latvijas valsts centienus mazināt agresorvalsts ietekmi šī sabiedrības daļa turpināja maldīgi interpretēt kā "rusofobiju" un "krievvalodīgo diskriminēšanu". Šādas attieksmes saglabāšanos un nostiprināšanos turpināja veicināt šajā sabiedrības daļā joprojām patērētie Krievijas propagandu izplatošie resursi, teikts pārskatā.

VDD izceļ, ka pērn Latvijā saglabājās uzskatu pretstāve starp Ukrainu atbalstošo sabiedrības vairākumu un Krieviju atbalstošo iedzīvotāju daļu. VDD vērtējumā, šī pretstāve Latvijas sabiedrībā turpināja uzturēt latentu etnisko spriedzi, sabiedrības vairākumam nepieņemot un nosodot Krievijas agresiju atbalstošas izpausmes.

Krievijas agresiju atbalstošā sabiedrības daļa savus uzskatus 2025. gadā galvenokārt turpināja paust sociālās tīklošanās platformās. VDD veiktais informatīvās telpas monitorings liecina, ka pērn sociālās tīklošanās platformās pieauga Krievijas agresiju atbalstošu aktivitāšu apjoms.

Šādu izpausmju pieaugumu VDD visvairāk novēroja periodos, kad starptautiskajā vidē veidojās šķietami Krievijai labvēlīgāki apstākļi. Minētais gan neatspoguļojās ielu vidē, kur prokremliskās izpausmes turpināja sarukt.

VDD, sadarbojoties ar Valsts policiju, turpināja monitorēt arī prokremliskas izpausmes ielu vidē. Visbiežāk dienestu uzmanībā nonāca gadījumi, kad personas Krieviju slavinošus simbolus bija piestiprinājušas apģērbam vai transportlīdzeklim. Tāpat pilsētvidē tika fiksēti uz objektiem uzzīmēti vai uzlīmēti "Z" burti, kā arī citi Krievijas agresiju atbalstoši simboli. Biežāk nekā iepriekšējos gados VDD ieguva informāciju par demonstratīvu Krieviju slavinošas mūzikas atskaņošanu vai dažādu agresorvalsti atbalstošu saukļu izkliegšanu ielu vidē.