papildināta - Pēc ilgām debatēm valdība akceptē LM likumprojektu par atbalstu iedzīvotājiem apkures rēķinu nomaksai 0 47

Rīga, 18. febr., LETA. Valdības trešdien ārkārtas sēdē pēc ilgām debatēm atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz 2026. gada ziemas periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus.

Lēmums pieņemts, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iebildumiem un zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu jautājuma izskatīšanu atlikt uz nedēļu un to skatīt valdības sēdē nākamotrdien.

Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem - no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām - no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka janvāra-aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7571 personu - no 33 040 līdz 40 611, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro - no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.

Tāpat likumprojekts paredz, ka pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem, kuri ir iesaistīti mājokļa pabalsta nodrošināšanā mājsaimniecībām un veikuši papildu darbu, drīkst noteikt papildus normatīvajos aktos par piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru valsts un pašvaldību institūcijās 2026. gadā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram piemaksu par darba intensitāti līdz 30% no mēnešalgas.

Līdz ar to ar likumprojektu paredzēts, ka darbiniekam var noteikt piemaksu līdz pat 50% kopsummā.

Likumprojektā noteiktais piemaksas apmērs esot uzskatāms par samērīgu ar šobrīd normatīvajos aktos noteikto piemaksas apmēru pārējo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, kā arī, ievērojot diskusijas 2026.-2028. gada budžeta likuma sagatavošanas procesā, ka piemaksu apmērs valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem kopumā ir jāierobežo.

Piemaksas apjomu pamatojot tas, ka papildu darbs plānots īslaicīgā laika periodā, vienlaikus paredzams, ka darba intensitāte būs ļoti augsta, jo sociālā dienesta darbiniekiem būs manuāli jāpārbauda katra klienta lieta un jāveic pārrēķins par jau piešķirtajiem mājokļa pabalstiem. Turklāt, ņemot vērā mājokļa pabalsta aprēķina formulā izmantoto koeficientu paaugstināšanu, paredzams, ka pašvaldību sociālajos dienestos varētu vērsties vēl vismaz 7571 personu, kas būtiski palielinās darbinieku noslodzi turpmākajos mēnešos.

Sēdē Krauze aicināja lēmuma pieņemšanu atlikt, norādot, ka kopš pirmdienas radušies jauni apstākļi - saņemti desmit LPS iebildumi, kas rūpīgi jāizvērtē. Viņš uzsvēra, ka daļa no pašvaldību priekšlikumiem saskan arī ar ZZS pausto.

Tomēr vairāki ministri iebilda pret atlikšanu, uzsverot, ka sals un ārkārtas situācija mājsaimniecībās ir "šeit un tagad" un ka rēķini cilvēkiem jau ir pienākuši. Tika pausta neizpratne, ka ZZS sākotnēji rosināja atbalstu, bet tagad piedāvā to atlikt, norādot, ka cilvēkiem nepieciešama skaidrība nekavējoties.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka jautājums vairāk nekā divas nedēļas bijis valdības darba kārtībā un cilvēki rēķinās ar skaidru atbalstu, piebilstot, ka bez valdības skaidri noformulēta viedokļa parlamentā iespējami dažādi scenāriji.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pauda, ka labāk lēmumu pieņemt šodien, jo atlikšana var radīt risku "iestigt" procesā.

LPS savos iebildumos norāda, ka piedāvātais mehānisms rada būtisku administratīvo un birokrātisko slogu, vienlaikus papildus sasniedzot mazāk nekā 1% iedzīvotāju. Pašvaldības rosina izvērtēt Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmas (EIKIS) izmantošanu, ko izstrādājis Būvniecības valsts kontroles birojs, jo sistēma ļautu automatizēti analizēt mājsaimniecību ienākumus un piešķirt atbalstu bez papildu iesniegumiem.

LPS arī uzsver, ka pašvaldību budžetos papildu izdevumi nav paredzēti, un aicina 100% apmērā kompensēt gan mājokļa pabalsta izdevumu pieauguma daļu, gan piemaksas darbiniekiem. Reģionālo attīstības centru apvienības pārstāvis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) sēdē norādīja, ka daļai pašvaldību nav rezervju un papildu izmaksas nevarēs segt, īpaši tajās pašvaldībās, kur pabalstu pieaugums varētu būt vislielākais. Viņš uzsvēra, ka, ja tas ir valsts lēmums, finansējumam jābūt pilnā apmērā no valsts.

Ašeradens atbildēja, ka pašvaldību kontos ir ievērojami līdzekļu atlikumi, bet naudas plūsmas nodrošināšanai pieejami arī Valsts kases aizdevumi, kas tiek piešķirti operatīvi. Premjere Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka valdība nedalīs "helikoptera naudu", jo situācija neesot tāda mēroga krīze, kas pamatotu 100% valsts finansējumu, un ka piedāvātais 50% līdzfinansējums piemaksām ir taisnīgs risinājums. Viņa arī norādīja, ka EIKIS sistēma nav paredzēta šādam mehānismam un palīdzība cilvēkiem jāsniedz tagad.

LDDK savukārt iebilst pret likumprojektu kopumā, uzskatot, ka auksto ziemas mēnešu problemātika nav risināma ar šādiem grozījumiem, jo vēsturiskā salīdzinājumā siltumenerģijas tarifu attiecība pret pensijām un algām šobrīd esot labvēlīgāka nekā iepriekšējos gados. LDDK rosinājusi kā alternatīvu izmantot izstiepto maksājumu mehānismu, ļaujot iedzīvotājiem bez soda sankcijām segt apkures rēķinus līdz nākamajai sezonai, kā arī aicina īpaši aizsargājamo grupu paplašināt, iekļaujot tajā jebkuru mājsaimniecību ar bērniem.

Debašu noslēgumā premjere rosināja tomēr atbalstīt likumprojektu, vienlaikus protokolā uzdodot līdz 28. februārim iesniegt risinājumu par atlikto maksājumu skaidru mehānismu, lai iedzīvotājiem netiktu piemērotas soda sankcijas, kā arī precizēt likumprojekta redakciju, paplašinot formulējumu no "sociālajiem darbiniekiem" uz "pašvaldību darbiniekiem", kuri iesaistīti mājokļa pabalsta administrēšanā.

Tāpat likumprojekts tiks nodots izskatīšanai Saeimas komisijā steidzamības kārtā, bet ne vienā dienā.

Pēc sēdes Siliņa žurnālistiem pauda gandarījumu, ka valdībai tomēr izdevies šodien pieņemt lēmumu, norādot, ka iedzīvotājiem ir svarīga skaidrība. Vienlaikus viņa atzina, ka Saeimā, lemjot par šo jautājumu, visticamāk, būs vēl kādas izmaiņas un gaidāmas diskusijas.

Premjere pauda, ka viņai esot žēl, ka izveidojusies tāda situācija starp valsti un pašvaldībām, tomēr atkārtoti uzsvēra, ka valdībai bija svarīgi pieņemt lēmumu jau tagad.

Viņa arī atklāja, ka Ekonomikas ministrijai kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju līdz 28. februārim jānāk uz valdību ar ierosinājumu, kādā veidā iedzīvotājiem iespējams veikt atliktos maksājumus par siltumu, lai netiktu piemērota soda nauda.

Jau vēstīts, ka likumprojekta mērķis ir palielināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus uz noteiktu laiku, lai nodrošinātu lielāku atbalstu mājsaimniecībām ar mājokli saistītu paaugstinātu izdevumu segšanai.