Arī ģenerālprokurors aicina neizsludināt grozījumus par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesā 0 50

Ģenerālprokuratūras ieskatā likumā paredzētais jaunais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats neatbilst spēkā esošajam kriminālprocesuālajam regulējumam.

Prokuratūra uzsver, ka kriminālprocesa mērķis ir panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, kas tiek ietverts gala nolēmumā. Vienlaikus lēmums par mantas aresta atcelšanu nav uzskatāms par kriminālprocesa gala nolēmumu un tam nav reabilitējoša rakstura.

Ģenerālprokurors norāda, ka lemt par kaitējuma atlīdzinājumu pirms kriminālprocesa noslēguma ir priekšlaicīgi, jo vēl nav iespējams pārliecināties, ka aizskartajam mantas īpašniekam nav saistības ar izmeklējamo noziegumu. Meisters uzsver, ka šis jautājums ir būtisks arī finansiālā aspekta dēļ, jo Ģenerālprokuratūrā iesniegtie prasījumi par kaitējuma atlīdzināšanu šādos procesos sasniedz vairākus miljonus eiro.

Ģenerālprokuratūra atsaucas arī uz Senāta judikatūru, norādot, ka, kamēr kriminālprocess nav noslēdzies, nav pamata secināt, ka jautājums par arestētajiem finanšu līdzekļiem vai mantu ir galīgi izlemts.

Vienlaikus tiek norādīts, ka prasība sagaidīt kriminālprocesa gala nolēmumu neierobežo Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, bet tikai atliek šo tiesību īstenošanu līdz procesa noslēgumam.

Prokuratūras dati liecina, ka vidējais termiņš no mantas aresta atcelšanas līdz kriminālprocesa izbeigšanai ir 57 dienas.

Ģenerālprokuratūra atzīst nepieciešamību paredzēt mantas īpašniekam tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, taču uzskata, ka tas būtu nodrošināms ar Tieslietu ministrijas iepriekš piedāvāto redakciju, kas paredz kaitējuma atlīdzināšanu pēc kriminālprocesa galīgā nolēmuma. Šī redakcija prokuratūras ieskatā saskan ar kriminālprocesuālo regulējumu.

Jau ziņots, ka iepriekš arī "Jaunā vienotība" (JV) lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt un virzīt otrreizējai caurlūkošanai šos grozījumus.

Kā aģentūrai LETA pauda JV, izmaiņas ir pretrunā Saeimas atbildīgajā komisijā lemtajam un nav ņemti vērā atbildīgo institūciju viedokļi, kā arī šādas izmaiņas rada tiesisko nevienlīdzību attiecībā pret personām, kurām kompensācija jāgaida līdz galīgajam lēmumam tiesā. Lai novērstu šos riskus tiesiskumam, likumdevējam ir jāatgriežas pie sākotnējā principa, ka tiesības uz atlīdzinājumu rodas tikai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās.

Vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu likumprojektu atgriezt Saeimā otrreizējai caurlūkošanai nosūtījusi gan tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, gan JV Saeimas frakcijas deputāti Andrejs Judins un Agnese Krasta, kuri strādā Saeimas Juridiskajā komisijā.

Saeimas deputāti 15. janvārī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā, kas paredz, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs tiks fiksēts kaitējuma atlīdzināšanas lēmuma pieņemšanas brīdī.

Saeimas sēdē kopumā grozījumi tika pieņemti ar 45 balsīm "par", vienu balsi "pret", 29 deputātiem atturoties. Grozījumus atbalstīja koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī opozīcijā esošās partijas. Koalīcijā esošās "Jaunās vienotības" un "Progresīvo" deputāti balsojumā atturējās.

Savukārt priekšlikumu, kura noraidīšanas dēļ JV lūdz prezidentu grozījumus neizsludināt, neatbalstīja ZZS un opozīcijas partiju deputāti.

Līdz šim likumā par nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu nodarīta nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmērs ir sasaistīts ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu kaitējuma atlīdzināšanas tiesiskā pamata iestāšanās brīdī, piemēram, tad, kad spēkā stājies personu attaisnojošs spriedums.

Tādējādi personām salīdzināmos apstākļos var tikt noteikts atšķirīgs atlīdzinājuma apmērs atkarībā no tā, kad radies tiesiskais pamats, lai arī tiesību ierobežojums noticis vienā laikā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pēc Saeimas lēmuma tieslietu ministre brīdināja, ka izmaiņas apdraudētu kriminālprocesu norisi, radītu nevienlīdzīgu attieksmi un varētu būtiski sadārdzināt valsts budžetu, jo kompensācijas varētu sasniegt desmitiem miljonu eiro.

Lībiņa‑Egnere uzsvērusi, ka atlīdzība būtu piešķirama tikai pēc galīgā nolēmuma un ja manta nav atzīta par noziedzīgi iegūtu, taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja. Viņa aicina grozījumus vērtēt atkārtoti.