Jaunā gada priekšvakarā ir laiks kopsavilkumiem. Mēs atskatāmies un jautājam sev: kas izdevās, bet kas neizdevās, kas bija labs, kas slikts, ko vēlētos ņemt līdzi nākamajā gadā, bet ko uz visiem laikiem atstāt... Mūsu sadaļa «Karstā līnija» nav izņēmums.
Gan sūdzēties, gan izrunāties
Tātad visu šo gadu mēs bijām tiešā saziņā. Pilnībā atbilstoši mērķim, kādēļ patiesībā tika izveidota «Karstā līnija»: jūs mums zvanījāt, uzdevāt jautājumus, sūdzējāties. Daži cilvēki, pārsvarā vientuļi, reizēm vienkārši vēlējās parunāties, atrast līdzjūtību. Mēs izturamies un vienmēr izturēsimies saprotoši: mūsu valstī šim svarīgajam emocionālajam atbalstam nav daudz iespēju, vēl jo vairāk — bez maksas un dzimtajā valodā. Tādēļ, ja līnija tajos brīžos nebija pārlieku noslogota, mēs sniedzām arī šādu komunikācijas iespēju.
Bet lielākoties pie mums tomēr vērsās ar jautājumiem un sūdzībām. Diemžēl viss neiekļuva presē — vieta avīzes lappusēs tomēr ir ierobežota — taču mēs centāmies atlasīt tos jautājumus un/vai dzīves situācijas, kas, mūsuprāt, bija interesantas un aktuālas plašai auditorijai. Tomēr uz gandrīz visiem pieprasījumiem mēs reaģējām, un reizēm bija ļoti patīkami, kad pēc žurnālista iejaukšanās situācija sāka mainīties uz labo pusi.
Brīnumi notiek!
Reiz uz «Karsto līniju» zvanīja pensionāre. Konflikta situācija, ar kuru viņa saskārās, nebija globāla, taču sievietei tas izmaksāja dažas bezmiega naktis, rūgtas asaras un visai bīstamas asinsspiediena svārstības. Iemesls bija lēts radioaparāts, ko viņa nopirka kāda tirdzniecības centra veikalā: nākamajā dienā tas pārstāja darboties, un lasītāja devās uz veikalu, lai to apmainītu.
Uzrādot čeku un pirkumu, viņai iedeva jaunu aparātu, bet pēc dažām dienām arī tas «nomira». Veikalā viņai to nomainīja uz trešo aparātu; diemžēl pēc kāda laika bija jāatgriež arī tas. Uzskatot, ka problēma nav konkrētā aparātā, bet gan modeļa konstruktīvajos trūkumos kopumā, pensionāre lūdza atgriezt naudu. Tomēr, pēc viņas teiktā, viņai ne tikai atteica, bet atteica visai nekorektā formā. Nepietika arī ar vēršanos galvenajā uzņēmumā. Un tad viņa piezvanīja mums uz «Karsto līniju».
Un notika brīnums! Tirgotājfirma strauji mainīja savu pozīciju; ar pircēju sazinājās, laipni uzaicināja ierasties veikalā, kur viņai atgrieza naudu. Patiesi, tas notika pēc žurnālista sūtīta pieprasījuma uzņēmumam — bet kāda starpība? Svarīgi, ka viss beidzās labi.
Mūsu vārds atver durvis
Atmiņā palicis arī cits stāsts — kā lasītāji izmantoja «Karstās līnijas» publikāciju, lai novērstu problēmu, kas ilgi netika atrisināta. Tur lieta bija nopietnāka: kādā autobusa pieturā nojume bija tik nolietojusies, ka no griestiem cilvēkiem, kas gaidīja transportu, krīta virsū apmetuma gabali. Uz daudzu vēršanos pašvaldībā nebija nekādas reakcijas.
Un, kad atbildē uz nākamo sūdzību iedzīvotājiem atkal ieteica uzrakstīt iesniegumu, viņi to tiešām uzrakstīja un nosūtīja, bet šoreiz sūtījumam pievienoja ne tikai pašu iesniegumu un fotofiksāciju, bet arī izgriezumu no mūsu avīzes — gadu vecu publikāciju, lai parādītu, cik ilgi pastāv šī problēma. Sakritība vai nē, bet jau nākamajā (!) dienā norādītajā adresē ieradās brigāde un nojume tika pilnībā sakārtota.
Mums nav «sīkumu»
Varbūt kādam rodas jautājums: vai portālam pietiek laika iesaistīties ikdienišķās problēmās un tieši vai netieši ietekmēt to risināšanu? Paskaidrosim: ja lasītājs vēršas pie mums, tad viņam tas ir svarīgi.
Tas nozīmē, ka citādi viņš savu problēmu nespēj atrisināt. Tāpēc mēs nedalām problēmas «sīkās» un «globālās»; mums ir svarīgs viss, kas ir svarīgs mūsu lasītājiem.
Bēdīgā «līdere»
Nevar teikt, ka atbildes mūs vienmēr apmierināja. Tomēr tas nav saistīts ar atbilžu kvalitāti — lielākajā daļā gadījumu mums atbildēja operatīvi, kvalificēti un izsmeļoši — bet ar nespēju risināt pašu problēmu. Diemžēl ar tādām problēmām lasītāji pie mums arī regulāri vērsās.
Bēdīgā «līdere» šeit, protams, bija medicīna — nepamatoti garas rindas, iespējas trūkums savlaicīgi saņemt nepieciešamo palīdzību... Daudz vēršanos bija arī par pensijām no Krievijas, par zāļu, pārtikas un komunālo pakalpojumu cenām, par mājokļa, sociālajiem un citiem jautājumiem...
Būsim kopā!
Ļoti negribētos, bet diemžēl daudz no tā, par ko mēs rakstījām šogad, būs jāatspoguļo un jārisina arī nākamajā gadā. Atkal pievērsties aktuālajiem tematiem, aicināt uz piesardzību, lai cilvēki nekļūtu par krāpšanas upuriem, risināt konfliktsituācijas, skaidrot, informēt, norādīt izeju no tās vai citas situācijas.
Bet mēs ticam: līdzīgi kā piles, kas izdobj akmeni, mūsu kopējie — lasītāju un žurnālistu — centieni agrāk vai vēlāk tomēr novedīs pie panākumiem.
Mēs arī nākamajā gadā gaidīsim jūsu ziņas uz «Karstās līnijas» e‑pasta adresi marina.blumental@inbox.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru