SM sagatavojusi ierobežotas pieejamības ziņojumu par «Rail Baltica» pirmās kārtas būvdarbu grafiku 0 24

Saeimas komisijā trešdien tika skatīti pieprasījumi no opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" deputātiem Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) un satiksmes ministram Atim Švinkam (P) par dzelzceļa projektu "Rail Baltica". Abi pieprasījumi komisijas sēdē tika noraidīti.

Pieprasījumā deputāti tostarp lūdza skaidrot, kāpēc SM līdz 2025. gada martam nav iesniegusi valdībā informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" būvdarbu grafiku, kad valdībā tiks skatīts ziņojums par projekta realizācijai maksimāli pieļaujamo finansējuma apmēru, kā arī kāds ir turpmākais projekta finansēšanas plāns.

Dubkēvičs sēdē skaidroja, ka informatīvais ziņojums dienesta vajadzībām par pirmās kārtas būvdarbu grafiku un "Rail Baltica" projekta CAPEX ir sagatavots šā gada 26. septembrī un iesniegts Valsts kancelejā, kā arī šogad 20. oktobrī nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai (FM) un Tieslietu ministrijai (TM).

Jautāts, kādēļ informatīvais ziņojums ir slepens, viņš norādīja, ka šajā ziņojumā "ir iekļauta zināma sensitivitāte, kuru nav iespējams atklāt".

Dubkēvičs informēja, ka patlaban SM risina dažādus operacionālos jautājumus saistībā ar projektu, tāpat ir pārdalīts 114 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda finansējums Rīgas Centrālajai stacijai, kā arī Kohēzijas fonda finansējums 224 miljonu eiro apmērā, lai savienotu Rīgas Centrālo staciju ar Rīgas lidostu esošajā sliežu platumā.

Vienlaikus viņš informēja, ka patlaban tiek vērtētas opcijas publiskās un privātās partnerības (PPP) modeļa piemērošanai atsevišķiem "Rail Baltica" posmiem.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) pauda bažas par piešķirto Militārās mobilitātes fonda finansējumu plānotajam divu līmeņu auto un dzelzceļa tiltam pār Daugavu "Rail Baltica" projektā. Viņš uzsvēra, ka ir liela varbūtība, ka nauda tiks pazaudēta.

SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Pudiste norādīja, ka duālais tilts ir iztāmēts esošā būvdarbu līgumu ietvarā un ir secināts, ka šis tilts Latvijas valsts budžetam ir par dārgu. "Esam izveidojuši darba grupu, kura ir pieņēmusi lēmumu, ka ir jāveic duālā tilta adaptācija vai pārprojektēšana," viņa piebilda.

SM vēstulē komisijai teikts, ka 2026. gada valsts budžeta otrajā lasījumā Saeimā atbalstīta papildu resursu piešķiršana "Rail Baltica" projektam - astoņi miljoni eiro būvatļauju pārprojektēšanai / optimizācijas risinājumu izstrādei pamattrases dienvidu posmā no Lietuvas robežas līdz Misai, lai iekļautos būvniecībai pieejamā budžeta ietvaros.

Pēc SM aprēķiniem, investīcijas pārprojektēšanā ļauj optimizēt būvdarbu izmaksas indikatīvi 200 miljonu eiro apmērā un samazināt nākotnes budžeta slogu. Vienlaikus SM uzdots līdz 2026. gada 30. janvārim sagatavot informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) administratīvo izdevumu mazināšanu.

Ministrijā arī informē, ka trūkstošā finansējuma piesaiste turpmākiem būvniecības posmiem nākotnē plānota gan no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), gan Kohēzijas fonda finansējuma, kas būs pieejams sākot no 2028. gada. Vienlaikus projektā iesaistītie turpina darbu pie PPP modeļa izstrādes, kas paredzēts projekta ieviešanas kopējai paātrināšanai un turpināšanai posmos, kur šobrīd nav pieejami ES fondu finanšu līdzekļi.

Lai nodrošinātu finansējuma diversifikāciju un paātrinātu pārrobežu savienojuma ar Igauniju realizāciju, tiek apsvērta pamattrases posma Skulte-Igaunijas robeža īstenošana, izmantojot PPP modeli, par ko ir tikusi gatavota informācija Ministru kabinetam. Lai varētu pieņemt lēmumu par PPP gala risinājumu, pašlaik tiek vērtēts projekta tvērums, lai maksimāli izmantotu privātā sektora iesaistes priekšrocības.

Tāpat Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" ir sācis sākotnējās sarunas ar potenciālajiem privātajiem investoriem, lai apzinātu tirgus potenciālo interesi. Ministrijā uzsver, ka valdība tiks informēta par iespējamo PPP modeli un lēmumiem, kas nepieciešami tā ieviešanas sākšanai. Paralēli turpinās darbs pie tehnisko risinājumu optimizācijas, lai nodrošinātu projekta izmaksu efektivitāti un ilgtspēju, teikts vēstulē.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.