Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu lietā "Rjabiņins un citi pret Latviju", secinot, ka Latvija ir pārkāpusi tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību, kā arī tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli, tajā skaitā, vērtējot privātās dzīves neaizskaramību kopsakarā ar tiesībām uz efektīvu aizsardzību, informēja Ārlietu ministrijā.
Lieta balstīta uz trīs iesniedzēju sūdzībām par viņu mobilo telefonu sakaru kontroli, par kuru viņi uzzināja nejauši, un nespēju apstrīdēt izmeklēšanas tiesneša lēmumus par atļauju noklausīties telefonsarunas. Iesniedzēji norādīja, ka iejaukšanās viņu privātajā dzīvē nebija samērīga un ka trūka efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu.
ECT secināja, ka iesniedzēju sakaru kontrole bija paredzēta Kriminālprocesa likumā, taču izmeklēšanas tiesneša lēmumi nesaturēja pamatojumu, kāpēc izmeklēšanas mērķus nevarēja sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. ECT norādīja, ka lēmumi bija identiski visiem trim iesniedzējiem un vēl divām personām, lai gan viņu procesuālie statusi atšķīrās - viens bija liecinieks, citiem bija cits statuss, bet divas personas bija apsūdzētie.
Lēmumos nebija atsauču uz konkrētiem faktiem vai informāciju, kas pamatotu sakaru kontroles nepieciešamību katram iesniedzējam individuāli.
ECT atzina, ka Latvijas normatīvās garantijas, kas būtu paredzētas informācijas neizpaušanas kompensēšanai pēc faktu atklāšanas, faktiski nedarbojās. Nacionālās tiesas noraidīja sūdzības kā novēlotas, lai gan iesniedzēji par speciālajām izmeklēšanas darbībām uzzināja tikai pēc pirmstiesas procesa noslēguma. Tas liedza tiesām iespēju izvērtēt izmeklēšanas tiesneša lēmumu pamatotību.
ECT secināja, ka attiecībā uz visiem trim iesniedzējiem ir pieļauts konvencijas pārkāpums, un piesprieda maksāt par labu katram iesniedzējam 2500 eiro nemantiskā kaitējuma kompensāciju.
Kriminālprocess par iespējamu kādam uzņēmumam piederošas kravas piesavināšanos tika sākts 2014. gada 28. maijā. 2014. gada oktobrī izmeklētājs lūdza atļauju vairāku personu, tostarp iesniedzēju, mobilo telefonu noklausīšanai. Izmeklēšanas tiesnesis 2014. gada 28. oktobrī atļāva sakaru līdzekļu kontroli līdz 26. novembrim.
Otrs un trešais iesniedzējs 2014. gada 17. septembrī ieguva personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusu, taču viņu lietas 2015. gada 20. februārī izbeigtas pierādījumu trūkuma dēļ. Uzzinājuši par noklausīšanos, iesniedzēji 2015. gada jūnijā vērsās tiesā, taču sūdzības tika atteiktas kā iesniegtas novēloti. 2015. gada 30. oktobrī iesniedzēji vērsās ECT.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rīgas tiesas apgabala prokuratūra iepriekš uzrādījusi apsūdzības trim personām saistībā ar vairāk nekā deviņus miljonus vērtās Tadžikistānas kokvilnas kravas pazušanu. Personas pie kriminālatbildības sauktas par piesavināšanos lielā apmērā, par dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP), un divi no lietā iesaistītās trijotnes ir Gulams Gulami un viņa sieva Valentīna Gulami. Gulami advokāts Egons Rusanovs iepriekš paziņoja, ka viņa klients savu vainu kategoriski neatzīst.
VP saņemtajā iesniegumā bija minēts, ka pazuduši 80 vilcienu vagoni ar gandrīz 7000 tonnu kokvilnas šķiedru, bet kopējie zaudējumi tika lēsti deviņu miljonu eiro apjomā. Apjomīgas izmeklēšanas laikā ENAP darbinieki noskaidroja, ka Tadžikistānas kokvilnas kravu piesavināšanos veikusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu, tādēļ kriminālprocess kvalificēts gan par piesavināšanos lielā apmērā, gan par dokumentu viltošanu.
Atstāt komentāru