Piespiedu saistības nav ilgtspējīgs risinājums un nelabvēlīgi ietekmē jauno ārstu psihoemocionālo labbūtību, tādēļ Veselības ministrija (VM) kopā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju (LJĀA) un citiem iesaistītajiem strādās pie motivācijā balstītiem risinājumiem rezidentūras atstrādes normas pakāpeniskai samazināšanai līdz 2028. gadam, pēc veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) tikšanās ar LJĀA informēja ministrijā.
Kā prioritārie virzieni tikšanās laikā minēta bērnu kopšanas atvaļinājuma ieskaitīšana atstrādē un privātā sektora darba slodzes ieskaitīšana, ja tiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi.
Tāpat prioritāte ir digitālās platformas jeb Cilvēkresursu aģentūras ieviešana, kas kalpošot kā "tilts starp slimnīcām un jaunajiem ārstiem".
Tikšanās laikā LJĀA aktualizējusi jautājumus par medicīnas darbinieku atalgojuma pieaugumu, rezidentūras apmācības kvalitāti, psihoemocionālās vides uzlabošanu, kā arī vardarbības mazināšanu un diskriminācijas novēršanu veselības aprūpē.
VM pārstāvji norādījuši, ka valdībā apstiprinātā "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija 2025-2029" paredz konkrētus pasākumus šajos virzienos, tostarp darba tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, rekomendāciju izstrādi iestāžu vadītājiem un situācijas izvērtējumu ārstniecības iestādēs.
Abu Meri tikšanās laikā uzsvēris, ka jaunie ārsti ir veselības sistēmas nākotne, un kopīgi jāveido vide, kurā jaunie speciālisti var strādāt profesionāli, droši un motivēti.
LETA jau rakstīja, ka VM domā pakāpeniski līdz 2028. gadam virzīties uz to, lai atceltu normu, kas nosaka, ka pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas jaunajiem mediķiem noteikts laiks jānostrādā valsts veselības aprūpes sistēmā.
VM kā labāko redz variantu, kurā piedāvā līdz 2028. gadam pakāpeniski īstenot vairākus pasākumus sistēmas maiņai, bet tad lemt, vai no atstrādes prasības atteikties pilnībā. Par prasības atcelšanu vai pārvērtēšanu lemtu, balstoties līdz 2028. gadam veikto pasākumu rezultātos, kā arī ņemot vērā nozares viedokli.
Lai atbalstītu ārstus - jaunos vecākus, plānots vērtēt iespēju atstrādes periodā iekļaut arī bērnu kopšanas atvaļinājuma periodu, turklāt ilgtermiņā saglabājot 2025. gada pieeju, ka vecāku pabalstu, neatrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumā, var saņemt 75% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Tāpat tikšot piedāvātas slodžu variācijas, tās kombinējot privātā un valsts sektora iestādēs, kā arī regulējot slodzes un atstrādes ilgumu. Plānots noteikt, ka trīs gadu atstrādes termiņu var veidot arī nepilnas slodzes darbs piecu gadu periodā. Paredzēts noteikt izņēmuma gadījumus un specialitātes, kad atstrādi īsteno ārstniecības iestādēs, kurās tiek sniegts valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums.
Plānots vērtēt iespēju nostiprināt regulējumā šobrīd tiesu praksē īstenoto principu, ka atstrādes normas pilnīgas neizpildes gadījumā atmaksājamā summa tiek samazināta proporcionāli atstrādātajam laikam.
Papildus plānots izstrādāt kritērijus, kas ļautu paplašināt atstrādes prasību arī uz citiem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, vērtēt iespēju paredzēt, ka atstrādi var īstenot arī ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un ir noteiktas kā rezidenta darba vietas rezidentūras laikā. Paredzēts, ka arī zobārstiem, kā arī ārstiem-psihoterapeitiem tiktu pielāgota atstrāde, ja šie speciālisti sniegtu valsts apmaksātos pakalpojumus.
VM izstrādātu kritērijus atstrādes attiecināšanai visās ārstniecības iestādēs, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Atstāt komentāru