Pilsoniskā izglītība Latvijas skolās tikai minimāli veicina nacionālās identitātes un patriotisma attīstību, parādījis Vidzemes universitātes asociētās profesores Ievas Berzini pētījums.
Jauniešu zināšanas par pilsoniskajiem jautājumiem ir zemas, un atšķirība starp jēdzieniem "patriotisms" un "nacionālisms" lielākajai daļai nav skaidra. Šīs tēmas maz attīstās mācību saturā. Skolēni reti domā par valsts jautājumiem, un patriotisms bieži veidojas ģimenes un personīgo vērtību ietekmē. Novērojama dažādība: daļa jauniešu uzskata sevi par patriotiem, daļa - par nacionālistiem, daļa - ne par vieniem, ne par otriem.
Atšķiras arī jauniešu gatavība aizstāvēt valsti kara konflikta gadījumā. Skolās, kur pārsvarā mācās nacionālo minoritāšu pārstāvji, biežāk izpaužas vēlme emigrēt no Latvijas, kamēr latviešu jauniešu vidū dominē lokālais patriotisms.
Turklāt karš Ukrainā pastiprinājis radikālismu un šķelšanos starp latviešu un krievvalodīgajiem skolēniem. "Skolām trūkst valsts ieteikumu par to, kā veidot pilsonisko identitāti, un atbalsta saskarsmē ar vecākiem, kuru uzskatus veido Krievijas propaganda," raksta pētījuma autors.
Pilsoniskā izglītība tiek īstenota nevienmērīgi: skolu brīvības dēļ materiālu izvēlē un trūkstot vienota standarta, sistēma tiek raksturota kā "melnais kaste".
Pētījuma autori iesaka izstrādāt valsts stratēģiju pilsoniskās audzināšanas jomā, izveidot vienotus mācību materiālus, pastiprināt humanitāro un sociālo priekšmetu lomu un noteikt minimālo obligāto pilsonisko zināšanu līmeni visiem absolventiem.
Atstāt komentāru