Dažreiz, lai cilvēks kļūtu par bezpajumtnieku, pietiek ar vienu kritisku notikumu - piemēram, darba zaudēšanu, šķiršanos vai tuva cilvēka nāvi, stāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta pieaugušo sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja vietnieks Aldis Strapcāns.
Savukārt antropologs Kārļis Lakševics nosauca par nozīmīgām bezpajumtniecības cēloņiem veselības problēmas un parādus: "Lielai daļai cilvēku, kas dzīvo dārza mājiņās un citās vietās pilsētā, ir ļoti lieli parādi." Lakševics norādīja, ka projekta mērķis, kas šonedēļ tiek īstenots Rīgā, nav iegūt datus par bezpajumtnieku skaitu Rīgā, bet saprast, ar kādām problēmām visbiežāk saskaras respondenti un kāpēc viņi kļuvuši par bezpajumtniekiem.
Intervijas šī projekta ietvaros un iepriekšējie pētījumi atklāja vairākus svarīgus faktorus, kas noved pie mājokļa zaudēšanas, un pirmais no tiem ir veselības problēmas.
"Daudzi cilvēki jau ir invalīdi un, visticamāk, gaida rindā uz sociālo mājokli. Bet ir arī tādi, kuriem ir nediagnosticētas dažādas slimības. Un tā ir ļoti sarežģīta situācija, īpaši, ja cilvēks ir priekšpensijas vecumā," sacīja Lakševics, piebilstot, ka saskaņā ar ilgtermiņa datiem tieši šajā vecuma kategorijā atrodas lielākā daļa bezpajumtnieku.
"Daudziem ir nopietnas veselības problēmas, kas neļauj viņiem strādāt pilnu darba laiku, īpaši, ja tas ir fizisks darbs," atzīmēja pētnieks. Vēl viens iemesls ir parādi. Runājam par dažāda veida parādiem - tie var būt ātrie kredīti vai alimenti. Ļoti daudziem ir parādi pret "Rīgas satiksme"," uzsvēra pētnieks.
