No 850 tūkstošiem nodarbināto latviešu apmēram 290 tūkstoši strādā valsts sektorā. Tātad uz katriem pieciem darbiniekiem ir trīs ierēdņi, kas iznīcina valsts kasi, raksta Grani.lv.
Šos satriecošos skaitļus izteica podkāstā Piķis un ģēvelis TV3.lv uzņēmējs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Girts Rungainis. Lūk, ko viņš teica burtiski: "Visu reālo peļņu valstī nopelna — galvenokārt eksportējot — aptuveni pieci cilvēki no desmit. Un tieši šie pieci uztur pārējos trīs, kas strādā valsts sektorā."
Patiesībā mēs visi lieliski zinām par mūsu šausmīgi uzpūsto, absolūti neefektīvo un tajā pašā laikā ar neiedomājamu bezkaunību apveltīto ierēdņu klasi. Jo sliktāk klājas valstī, jo vairāk viņi sev piešķir prēmijas. Cik reizes Valsts kontrole ir atklājusi satriecošas lietas: kad ierēdni uz laiku atstādināja no amata par sliktu pienākumu izpildi — un tajā pašā laikā viņam piešķīra atlīdzību, vai kad ierēdņi vismistiskākajā veidā atradās vienlaikus gan darba vietā, gan komandējumā, kas ļāva regulāri saņemt dienas naudu papildus algai. Bet neviens netika sodīts, un viss turpinās kā iepriekš.
Tomēr katru reizi, kad tiek izsludināta mūsu anomālā disproporcija attiecībā uz birokrātu skaitu uz vienu iedzīvotāju, atkal piedzīvo pārsteigumu. Lūk, arī tagad, kad Rungainis izteica par "trīs ierēdņiem uz pieciem darbiniekiem", gaisā atkal karājās jautājums — "līdz kad?"
Īpašu sašutumu uzņēmējam rada paradokss algu līmenī: daudzos gadījumos valsts darbinieki saņem vairāk nekā privātā sektora darbinieki. Viņa teiktajā simtiem ierēdņu tiek piešķirta dāsna atlīdzība, kuru viņi, ņemot vērā viņu atbildības līmeni un darba kvalitāti privātajā uzņēmumā, visticamāk, nespētu nopelnīt.
Girts Rungainis uzskata, ka Latvijai nopietni jāizskata nodarbinātības struktūra un izdevumi valsts sektorā, citādi ekonomika turpinās nest pārmērīgu nodokļu slogu valsts aparāta dēļ, kas pats par sevi neveido pievienoto vērtību.
Zelta vārdi — bet kāds jēga tos atkārtot? Mūsu ierēdniecība ir valdības partijas balsts, un shēma ir vienkārša: ierēdņi par to balso, dodot iespēju palikt pie varas, bet tā neļauj viņus (visus uzticīgākos savus vēlētājus) samazināt un veicina nepārtrauktu algu pieaugumu un prēmiju lietus. Tāpēc visas reformas ar skaļiem saukļiem "samazināsim birokrātiju!" neizbēgami cieš graujošu neveiksmi.
Tātad podkāstos ar sašutušām runām var uzstāties vēl vismaz simts tādu Rungaiņu — nekas nemainīsies. Meklējot līdzekļus nacionālajai aizsardzībai (šodienas prioritāte), koalīcija vēl vairāk samazinās līdzekļus veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai palīdzībai, bet ne par ko neskatīsies uz savu svēto govs: valsts sektoru.
Un — neliela piezīme: Rungainis minēja ne pārāk precīzus skaitļus. Lūk, precīzāki, tie tika minēti nesen, kad tika publicēti dati par kārtējo algu pieaugumu ierēdņu vidū. Mēs tolaik rakstījām, balstoties uz CSB: "Astoņu mēnešu laikā 2025. gadā algu pieaugums bija vairāk nekā 5,8%, bet vairākās ministrijās — virs 8%. Tas ir milzīgi līdzekļi, ja ņem vērā, ka no kopējā strādājošo latviešu skaita (809 000 cilvēku) valsts sektorā ir nodarbināti 288 000 cilvēku."
Tātad pārkāpjums attiecībā uz "strādniekiem-birokrātiem" ir pat augstāks, nekā saka Rungainis: viņam sanāk, ka valsts sektorā ir 34% darbinieku no visiem strādājošajiem valstī, bet patiesībā tas ir 35%.
Un kas? Un nekas. Izņemot iemeslu sabiedrībai atkal uzsākt sašutumu sociālajos tīklos un tādējādi nedaudz izlaist tvaiku.
Atstāt komentāru