Tas, ka laboratorijas pētījumi spēlē būtisku lomu gan slimības diagnosticēšanā, gan ārstēšanā, ir acīmredzams pat neprofesionālim.
Un tas, ka analīzes - ja tās netiek veiktas valsts finansējuma ietvaros, bet uz savu rēķinu - ir prieks, ko var atļauties tālu ne visiem, - zina ikviens, kas ar to saskāries vismaz reizi. Saistībā ar to īpaši satraucoša kļuva informācija, kas tika izteikta publiskajā telpā, ka šogad pieprasījums pēc valsts finansētiem laboratorijas pētījumiem ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Kā, patiesībā, arī iepriekšējos gados. Vēl maija beigās Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) paziņoja, ka šī gada pirmajā ceturksnī laboratorijas pētījumu jomā tika konstatēts pārpalikums par vairāk nekā 3 miljoniem eiro. Vēlāk tā izplatīja informāciju, ka 'pieprasījuma un finansējuma nesakritības dēļ laboratorijās rodas aizkavēšanās, kas rada risku, ka pēc valsts finansējuma pārtraukšanas var rasties nepieciešamība ierobežot pacientu uzņemšanu, jo valsts neapmaksās šo pakalpojumu, kaut arī laboratorijas pētījumi ir viens no galvenajiem veselības aprūpes sistēmas elementiem. (...) Diemžēl veselības budžets ilgu laiku tika plānots ar deficītu, jo tas neatbilst reālajam pieprasījumam un pacientu plūsmai. (...) No vienas puses, valsts garantē saviem iedzīvotājiem noteiktu medicīnisko pakalpojumu kopumu, ieskaitot laboratorijas pētījumus, kas ir pieejami katram iedzīvotājam. No otras puses, pacienti var nesaņemt šos pakalpojumus, ja saslimst laikā, kad finansējums jau ir iztērēts vai ir pārpalikums'.
Atstāt komentāru