Majolika — keramiskas tehnikas paveids, pazīstams jau neolīta laikmetā.
Nosaukums «majolika» cēlies no Spānijas salas Maiorkas (Mallorcas), kas spēlēja nozīmīgu lomu tirdzniecībā ar Itāliju un Magrebas valstīm. Arābu tirgotāji šeit veda māla izstrādājumus, pārklātus ar alvas un svina glazūru.
Mākslinieciski apgleznotie šķīvji, krūzes un vāzes, kas bija samērā dārgi, rotāja svinību zāles un tika augsti vērtēti. Īpaši slaveni bija podnieku darbi no Ēģiptes, Babilonas, Irānas un Āzijas.
Majoliku izgatavoja meistari, kuriem piemita ne tikai izcila mākslinieciskā gaume, bet arī stingra roka, jo apgleznošana tika veikta uz mitras glazūras, uzklātas uz dedzināta izstrādājuma virsmas, un pat vismazākā kļūda varēja sabojāt darbu. Pēc apgleznošanas keramikas izstrādājumus ievietoja speciālās dedzināšanas krāsnīs, kur glazūra saplūda ar krāsām.
Itāļu meistari ieguva pasaules slavu XVI gadsimta sākumā, kļūstot par šī mākslas virziena modes noteicējiem. Tīrākie toņi izdevās, lietojot zili zaļu un dzeltenīgi brūnu krāsu, kas kļuva par itāļu majolikas tradīciju. Galvenie ražošanas centri bija Faenca, Firence, Kafadžolo un Urbīno. Tajā pašā laikā majolikas darbnīcas tika atvērtas arī Spānijā, Vācijā un Francijā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru