Krākšana ir problēma ne tikai apkārtējiem, kuri izjūt diskomfortu, bet arī pašam guļošajam. Skaļas aizsmakainas skaņas, ko izdod guļot, var signalizēt par nopietniem veselības draudiem, līdz pat sirdslēkmes vai insulta riskam.
Pēc otorinolaringologa un medicīnas zinātņu kandidāta Vladimira Zajceva teiktā, krākšana miega laikā ir trauksmes signāls, ko sūta smadzenes, jo tās «nosmakst» no skābekļa trūkuma. Ir svarīgi saprast, ka smadzeņu ventilācija notiek tikai ar deguna elpošanu. Kad cilvēks krāc, viņš elpo caur rīkli, jo viņa deguna ejas ir bloķētas.
Kā rezultātā smadzenes ne tikai tiek atstātas bez pilnvērtīga nakts atpūtas, bet arī izjūt fizisku diskomfortu. Nav pārsteigums, ka no rīta cilvēks jūtas noguris un izsmelts. Ja krākšana kļūst hroniska, tas var novest pie nopietnām veselības sekām — vielmaiņas traucējumiem, svara pieauguma un asinsspiediena svārstībām. Tas viss būtiski palielina sirdslēkmes un/vai insulta risku.
Krākšanas cēloņi var būt saistīti ar deguna gļotādas pietūkumu vai deguna gliemežnīcu palielināšanos. Hronisku krākšanu bieži izraisa deguna starpsienas izliekums, polipi un nepareizs dzīvesveids, īpaši vakara pārēšanās. Īslaicīga krākšana var rasties akūta vai alerģiska rinīta dēļ, vienkārši sakot — iesnu gadījumā.
Eksperts iesaka vērsties šajā jautājumā ne pie somnologa, bet pie otorinolaringologa. Tieši šis speciālists spēs novērtēt problēmas nopietnību, noskaidrot krākšanas cēloņus un piedāvāt atbilstošas rekomendācijas. Dažos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, taču visbiežāk ārstēšana aprobežojas ar ambulatoru aprūpi. Reizēm pietiek izskalot deguna rīkli un novērst iekaisumu un tūsku, lai atjaunotu pilnvērtīgu deguna elpošanu.
