Septiņi galvenie dārza darbi, kas jāpaveic vasarnīcā maijā 0 42

1. Nezāļu izskaušanas darbi

Vispirms jāsāk ar nezāļu un augu atliekumu izņemšanu. Daudzas nezāles, piemēram, kazenes maisiņmētra (pastuška somka), ir patogēnu avots un var izraisīt slimības dārza augiem visa veģetācijas perioda laikā. Turklāt nezāles saražo milzīgu sēklu daudzumu (vasaras laikā — līdz simtiem tūkstošu), kas rada papildu problēmas.

2. Zemeņu lapu apgriešana un augsnes uzirdināšana

Jānoņem visas bojātās vai slimās lapas. Pēc tam uzmanīgi jāuzirdina augsne starp rindām, izvairoties no dziļas ierušināšanas, lai nesabojātu saknes. Šis process ir svarīgs, jo nodrošina sakņu sistēmai piekļuvi skābeklim un veicina normālu augu attīstību.

Vienlaikus ar uzirdināšanu var ievest mēslošanas līdzekļus jau ražojošos stādījumos. Jauniem krūmiņiem parasti pietiek ar mēslojumu, kas pievienots stādīšanas laikā, tāpēc tos papildmēslojumi nereti nav nepieciešami. Zemenēm piemēroti kompleksmēsli un humāti, kas nodrošinās stabilu augšanu un labu ražu.

3. Augu potēšana

Laiks pirms pumpuru atplaukšanas ir optimāls potēšanai uz koksnējiem augļu augiem. Ar potēšanas palīdzību vienā augā var iegūt vairākas šķirnes. Ir svarīgi ņemt vērā potēto šķirņu augļu nobriešanas laikus — uz viena koka nedrīkst potēt gan agras, gan vēlas šķirnes. Pavasara potēšanai vispiemērotākā ir potēšana šķelšanas metodē.

4. Augļu un ogu augu aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem

Maijā rūpīgi jāpārbauda augļu koku stumbri, vai nav sasaluma plaisu — garu, garenisku mizu plīsumu. Tās jāaizlāpsta ar dārzniecības vasku. Ja plaisa ir liela, ieteicams to apvīt ar burlapu, taču neaizmirstiet novākt to vidū vasaras.

Plīsumi ir nopietnas brūces, caur kurām iekļūst daudz sēņu un baktēriju sporu, kas izraisa dažādas slimības. Rūpīga plaisas aizlāpīšana veicina ātru sadzīšanu un auga atveseļošanos.

Tāpat pirms ziedēšanas jāveic apkarošana pret kukaiņu kaitēkļiem uz augļu koku un krūmu stādījumiem. Var lietot gan ķīmiskos, gan bioloģiskos preparātus, kā arī sinepju, sīpola un ķiploku uzlējumus. Pievērsiet uzmanību upenēm: ja uz tām ir izplēstas, uzpūstas pumpuri, tos jāizņem, jo iekšā var atrasties pumpuru ērce. Lai atturētu šo kaitēkli no upenēm, krūmus var apbērt ar žāvētu pelašķu ziedu un lapu pulveri.

5. Krūmu un daudzgadīgo augu veģetatīvā pavairošana

Maijs ir piemērots laiks krūmu pavairošanai, dalot stādījumu vai izmantojot atlokus. Ja krūms nav pietiekami liels dalīšanai, var izmantot atlokus: atlieciet zaru, nostipriniet to augsnē (piespiežot) un pārkaisa ar zemi. Drīz parādīsies saknes, un rudenī varēs iegūt vairākus jaunus augus ar labi attīstītu sakņu sistēmu.

Daudzgadīgos augus, piemēram, astilbi, salviju un bergeniju, arī var pavairot, dalot krūmu.

6. Dārzeņu un zaļumu kultūru sēja

Mēneša sākumā var sākt sēt atklātā laukā tādas kultūras kā burkāni, pētersīļi, dilles un spināti. Siltummīļākas kultūras, piemēram, salāti un redīsi, labāk sēt zem plēves. Sausos laikapstākļos svarīgi nodrošināt papildus laistīšanu.

7. Kartupeļu stādīšana

Maijā parasti stāda kartupeļus, taču reizēm ir grūti noteikt optimālo laiku. To var palīdzēt noteikt bērzs: tiklīdz uz tā parādījušies vīrišķie ķekari un lido ziedputekšņi, zeme pietiekami uzsilda, un var sākt stādīšanu.

Tomēr pirms stādīšanas neaizmirstiet aizsargāt bumbuļus pret kaitēkļiem un slimībām, apstrādājot stādāmo materiālu ar fungicīdiem un insekticīdiem. Var izmantot arī biopreparātus uz Bacillus subtilis celma bāzes, kas veicina augu imunitāti un bumbuļu veidošanos.