Noderīgi padomi no vadošajiem ekspertiem dārzniekiem un dārzeņu audzētājiem.
Salauzti zari vecajām ābelēm un bumbierēm
Bieža sūdzība pēc snigšanas — salauzti zari pie vecajām ābelēm, bumbierēm un citiem augļu kokiem. Dārzniece Tatjana Svetlaja stāsta, kādam jābūt rīcības algoritmam.
«Ja zars ir daļēji saplaisājis, kad tas vēl turas, bet redzams lūzums, labāk nemēģināt to tūlīt atraut. Uzlieciet bojātajai vietai atbalstu — dēlīti, biezāku mietu vai speciālu balstu — un nostipriniet lūzuma vietu ar mīkstu lenti, pārsēju vai virvi vairākās vietās. Svarīgs nosacījums — neiespiediet cieši ar cietiem materiāliem; lietojiet mīkstu starpliktni, lai neaizspiestu mizu. Ja zars ir smagi bojāts vai pilnībā atrauts, to jānoņem. Atzarošanu veic ar asu šķēru plāniem zariem vai ar zāģi biezākiem — iegriezumu veic tuvu augšanas gredzenam, atstājot gludu virsmu bez «celmiņiem», kas traucē dzīšanai. Lielākiem skeleta zariem izmanto trīsposma paņēmienu: vispirms uzzāģē no apakšas, pēc tam no augšas nedaudz tālāk un beigās atgriež pie pamatnes — tas novērš mizas plēšanu. Pēc atzarošanas iegriezuma vietu rūpīgi attīra no atdalītās mizas.»
Neraustiet zarus ar rokām — tas bieži bojā audus vēl vairāk un palielina infekcijas risku. Tāpat svarīgi dezinficēt instrumentus starp dažādu koku apstrādi, lai nepārnestu slimības.
Pavasarī, kad sāks kust sniegs un parādīsies jauni apdegumu vai plaisu simptomi, vēlreiz apskatiet vietas, kuras tika apstrādātas ziemā. Dažkārt slēptie bojājumi atklājas vēlāk un būs nepieciešama papildu sanitārā atzarošana.
Augsnes sagatavošana stādiem
Agronoms un biologs Deniss Terentjevs pastāstīja, kā to izdarīt pareizi.
«Ja augsne bija sagatavota iepriekš un sasalusi, to var ienest telpā, lai pakāpeniski uzsildītu,» sacīja Deniss Terentjevs. «Ja nav augsnes rezerves, paliek vai nu iegādāties gatavus maisījumus, vai savākt zemi atkušņu laikā, piemēram, no zemes uzbedumiem vai vecajiem kurmju rakumiem.»
Jebkura augsne prasa apstrādi, atgādina biologs. Ir daudz dezinfekcijas veidu, taču viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem balstās uz siltuma un aukstuma maiņu. Augsni ienes telpā, mitrina ar siltu ūdeni un ļauj nezāļu sēklām dīgt un kaitēkļiem pamosties, ja tie tur ir. Pēc tam augsni atkal iznes uz salu. Šāds sasalšanas process iznīcina lielāko daļu nevēlamās veģetācijas un kaitīgā bioloģiskā materiāla.
«Kā noderīga piedeva augsnes maisījumam kalpo koka pelni,» sacīja Deniss Terentjevs. «Tie profilaktiski pasargā no melnās kājiņas, taču jāievēro mērenība, jo pelni palielina augsnes sārmainību. Stādiem lielākajai daļai dārzeņu pietiek ar vienu glāzi pelnu uz spaini augsnes. Labu efektu dod arī maltu olu čaumalu pievienošana, kas uzlabo augsnes struktūru un nodrošina augus ar kalciju.»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru