Optimālais variants ir pārstrāde.
Sadedzinot plastmasu atklātā ugunī vai krāsnī, izdalās nepilnīgas sadedzināšanas produkti. Polivinilhlorīds un citi hloru saturoši plastmasas materiāli sadedzināšanas laikā veido ārkārtīgi bīstamus dioksīnus. Pat polietilēna un citu bezhlorēto plastmasu sadedzināšana izraisa toksisku vielu veidošanos.
Augsnē plastmasa var palikt gadsimtiem, praktiski nesadaloties. Saules gaismā un gaisā tā sadalās ātrāk, taču arī ar daudzu kaitīgu savienojumu izdalīšanos.
Vienīgā videi drošā iespēja ir izmest šādus atkritumus atkritumu konteinerā. Tas ļaus tos pārstrādāt vai vismaz nogādāt uz poligoniem drošai uzglabāšanai.
