Kas nogalina jūsu ziedus: 5 kļūdu ziemas kopšanā ar telpaugiem 0 74

Saīsināta diena samazina fotosintēzes intensitāti, un augiem tiek traucēts līdzsvars starp enerģijas ražošanu un patēriņu.

Dabā šo periodu kompensē zemas temperatūras, kas liek augiem ieiet dziļā miera stāvoklī. Taču mūsdienu dzīvokļa apstākļos vide mainās citādi: mēs aizveram logus, ieslēdzam apkuri, un mikroklimats iegūst karstas, sausas tuksneša iezīmes.

Tieši šis kontrasts visbiežāk izraisa problēmas ziemā. Augi turpina augt, bet nesaņem pilnvērtīgu apgaismojumu pareizā režīmā. Rezultātā novērojams dzinumu izstiepums un deformācija, lapu sīkumainība un trauslums, sakņu veidošanās palēnināšanās. Nereti tas noved pie dekorativitātes zuduma un saslimšanām, īpaši, ja laistīšana paliek "vasaras" līmenī. Tāpēc svarīgi neizdarīt 5 biežas kļūdas. Par tām pastāstīja agronoms Deniss Terentjevs.

1. Пārmērīga laistīšana

Visbiežākā kļūda. Mākoņainā laikā un it īpaši pie vēsākas ziemošanas augs patērē minimālu daudzumu mitruma, un pat neliels pārlaistīšanas gadījums noved pie anaerobiem procesiem augsnē un sakņu bojāejas. Ziemā laistīšanu samazina 2–3 reizes, bet sukulentiem — gandrīz līdz nullei.

2. Karstas palodzes un sakņu zonas izžūšana

Radiatori paaugstina substrāta temperatūru, kamēr saknēm jābūt vēsākām par kroni. Tas izraisa stresu un veicina augšanas apstāšanos. Palīdz siltumizolācijas paliktnis vai podiņa pārvietošana uz mazāk karstu virsmu.

Atcerieties arī mitrināt gaisu. Visprasīgākajām pēc gaisa mitruma sugām (fittonija, kalateja, maranta, banāns, dažas bromēlijas) ziemā izveido mini siltumnīcas. Tas ir ārkārtīgi vienkārši: nelielus augus vienkārši ieliek caurspīdīgā maisiņā atsevišķi vai grupās no augšas, atstājot to viegli atvērtu ventilācijas regulēšanai. Lieliem augiem vienkārši uzvelk maisiņu pār virsmu pēc izmēra. Augs pats izdala mitrumu, un maisiņā ātri rodas tropiska mitra meža apstākļi. Gaisa mitrumu prasīgākie augi šādi sāk ievērojami labāk augt.

3. Straujas temperatūras svārstības

Vannasistaba, virtuve vai vieta pie ieejas durvīm — sliktākās ziemošanas zonas. Tur iespējami svārstījumi +5… +10 °C, kas rada stresu tropiskajām sugām.

4. Nepareiza gaismas un siltuma kombinācija

Ja telpa ir silta, bet gaismas maz — augs izstiepīsies. Ja ir auksti, bet gaisma vāja — tas ir diezgan panesami ziemošanai, jo vēsumā augs gandrīz neaugs līdz pavasarim. Līdzsvars — galvenais princips. Vispār ziemas periodā augi bieži izjūt «gaismas badu». Tāpēc vēlams papildu apgaismojums.

Ja apgaismojums nav iespējams, nepieciešams mākslīgi palēnināt augšanu: samazināt temperatūru, ierobežot laistīšanu un pārvietot augu uz vēsāku telpu. Īpaši tas ir svarīgi tādām sugām kā pundura granātābols, laurs, mirta, hoja, oleandrs un kaktusi — tās daudz labāk pārziemo pie zemas plus temperatūras nekā siltos, bet tumšos apstākļos.

5. Bieža augu pārvietošana

Katra pārvietošana nozīmē mikroklimata maiņu. Ziemā labāk minimizēt jebkādas pārvietošanas, it īpaši augiem ar jutīgu sakņu sistēmu.