Nav vienota pieejas
Starptautiskais nepatentētais nosaukums (unikāls aktīvās vielas nosaukums) var būt saistīts ar avotu, no kura šī viela ir iegūta. Piemēram, „papaverīns” nāk no latīņu vārda papaver (mak).
Dažreiz nosaukums balstās uz ķīmiskajām īpašībām: „fluoksetīns” norāda uz fluorīda (lat. fluorum) un skābekļa tiltiņa klātbūtni vielas struktūrā.
Ir arī citi zāļu nosaukšanas veidi: pēc slimības, kuru tās ārstē, pēc orgāna, kura funkciju tās atjauno, vai par godu to radītājam. Komerciālie nosaukumi, savukārt, ir vēl daudzveidīgāki. Ražotāji cenšas izveidot nosaukumus, kas skan pievilcīgi un nerada negatīvas asociācijas. Bieži tiek izmantoti izdomāti vārdi, kas neatspoguļo nekādas zāļu īpašības.