Diennakts norma būs atkarīga no individuālajām īpatnībām.
Terminu «superēdiens» (superprodukti) var skaidrot kā produktus, kas vislabāk uztur enerģiju. Pie tiem pieskaita Eiropā agrāk mazpazīstamas graudaugu kultūras, jūraszāles, ārstniecības augi, dārzeņi, sēnes, rieksti un augļi. XXI gadsimtā superprodukti guva pasaules atpazīstamību un milzīgu popularitāti.
Terminu «superēdiens» lieto, lai apzīmētu produktus ar unikālu sastāvu. Vitamīnu, minerālvielu un bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija tajos ir tik liela, ka pat neliels produkta daudzums var apmierināt organisma diennakts vajadzību, piemēram, pēc kalcija vai C vitamīna.
Superēdieni arī satur transportmolekulas: tās nogādā nepieciešamās vielas tieši šūnās un nodrošina vitamīnu uzsūkšanos.
Pie superēdieniem var pieskaitīt arī ierastus graudaugus un pākšaugus: dažādi šo grupu pārstāvji ir bagāti ar lielu daudzumu vērtīgu vielu.
Piemēram, graudaugu sastāvā ir šķiedra, magnijs, rutīns. Auzu pārslas satur šķīstošo šķiedru un beta-glikānus, kas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni. Diennakts norma superēdienam būs atkarīga no individuālajām īpatnībām: vecuma, dzimuma, svara, fiziskās aktivitātes līmeņa un vispārējā veselības stāvokļa.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/6E6rBcB64SY?si=cJfhIA99sbMfHaCF" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
