«Priekšnabadzīgo» valsts: Krievijas ekonomika zaudē balstu 0 92

Krievijā nav pamata cerēt uz ekonomikas atdzīvināšanos

Uz turpinošos sarunu fona par iespējamu pamieru starp Krieviju un Ukrainu aktualizējas jautājums par sankciju nākotni. Pēc Igora Lipsica domām, pat vislabvēlīgākā iznākuma gadījumā pašlaik nav pamata cerēt uz Krievijas ekonomikas atdzīvināšanos, citē Deutsche Welle.

“Krievija ir zaudējusi ļoti daudz aktīvu, kvalificētu speciālistu — no 600 tūkstošiem līdz 1 miljonam cilvēku,” viņš saka. “Nopietnai ekonomikas izaugsmei ir vajadzīgi tieši sagatavoti speciālisti, nevis zemas kvalifikācijas darbaspēks, kas, nosacīti runājot, nodarbojas ar sniega tīrīšanu. Tāpēc šāda kadru deficīta apstākļos runāt par pilnvērtīgu izaugsmi ir grūti. Turklāt saites saraušana ar Eiropu, kurai ir tehnoloģijas un kompetences, ir Krievijai fatāla problēma.”

Visā jaunāko laiku vēsturē Eiropas Savienība bija Krievijas galvenais tirdzniecības partneris. Pēc pilna mēroga kara pret Ukrainu sākuma varas iestādes sāka runāt par “lielo pagriezienu” un pārorientēšanos austrumu virzienā — pirmkārt uz Ķīnu. Tomēr, pēc Igora Lipsica teiktā, līdz pat 2022. gada 24. februārim faktiski netika veikta nekāda nopietna sagatavošanās globālām pārmaiņām. Pāreja daudzējādā ziņā bija šokveidīga un situatīva.

“Pārorientēšanās uz Austrumiem, protams, bija ārkārtas un daudzējādā ziņā avārijas rakstura. Un pēc būtības tā īsti neizdevās. Aizstāt Eiropu un citas attīstītās valstis ar Ķīnas palīdzību Krievija pilnā mērā nespēj. Ķīna, pirmkārt, nav ieinteresēta Krievijas ekonomikas attīstīšanā,” uzskata zinātnieks.

Eiropas uzņēmumi mainīja biznesa kultūru Krievijā

Eiropas uzņēmumi — atšķirībā no ķīniešu — ienāca Krievijā ar citādām sadarbības pieejām. Tie mainīja gan struktūru, gan korporatīvo biznesa kultūru, norāda ekonomists.

“Paskatieties, piemēram, uz Kalugu — vēl nesen tā bija diezgan klusa un ne pārāk turīga pilsēta netālu no Maskavas. Tur ienāca Eiropas autobūves uzņēmumi, un pilsēta mainījās,” saka DW sarunbiedrs. “Es pats tur braucu lasīt lekcijas — tā jau bija pavisam cita pilsēta. Autoražotnes, Volkswagen un citi uzņēmumi. Cita atmosfēra, citi cilvēki. Pat sejas izteiksmes bija citas: cilvēki labi pelnīja, strādāja modernā ražošanā. Radās sajūta par sava veida Eiropas priekšposteni pie Maskavas. Tagad šie uzņēmumi ir aizgājuši, bet ķīniešu ražotāji rūpnīcas nebūvē. Tie piegādā gatavas automašīnas, bet neiegulda ražošanas jaudu izveidē. Krievijas valdība mēģināja vest sarunas, taču Ķīnas puse pieklājīgi reaģē, neizrādot reālu interesi par ražošanas lokalizāciju.”

Igors Lipsics ir pārliecināts, ka ne Vladimirs Putins, ne viņa tuvākā apkārtne neticēja, ka Rietumu uzņēmumi sāks patstāvīgi saraut sadarbību un slēgt uzņēmumus.

“Kāda bija ideja? Eiropa ir vāja, eiropieši ir alkatīgi un savtīgi, no mūsu naftas un gāzes viņi neatteiksies. Tas viņiem nav izdevīgi. Tā bija dziļa pārliecība, par to nešaubos. Tātad Putins vienkārši negaidīja tik ilgu karu un tik asu Rietumu reakciju,” atzīmē ekonomists.

“Priekšnabadzīgo” valsts

Saskaņā ar Rosstat datiem iedzīvotāju īpatsvars ar ienākumiem zem nabadzības sliekšņa ir 6,5%. Igors Lipsics uzskata, ka apmēram 10% Krievijas iedzīvotāju var pieskaitīt nabadzīgajiem, lai gan patiesībā situācija ir vēl sliktāka.

“Krievijā ir tāds īpašs termins, visai amizants — ‘priekšnabadzīgie’. Tie ir cilvēki, kuri it kā spēj atrast naudu pārtikai, bet gandrīz neko citu bez ēdiena nopirkt vairs nevar. Tāpēc mēs redzam, ka pat kopumā Krievijas tirgū sāk kristies pārtikas un nepārtikas preču pārdošana. Ar apģērbu un apaviem saistīto preču pārdošana dažu gadu laikā samazinājusies gandrīz par trešdaļu. Agrāk krievi vidēji gadā iegādājās ap 16 apģērba vienībām, ieskaitot apakšveļu. Tagad — apmēram 11. Cilvēki vienkārši valkā veco, neatjauno garderobi, jo nav naudas. Īpaši smagi ir tiem, kam ir bērni — tur situācija ir gandrīz katastrofāla,” norāda zinātnieks.

Saskaņā ar Augstākās ekonomikas skolas pētījumu “priekšnabadzīgo” kategorijai pieder apmēram ceturtā daļa Krievijas iedzīvotāju.

Ievērojama daļa Krievijas iedzīvotāju kļūst teju trūcīgi

“Pat pārtikas preču segmentā vērojams pārdošanas kritums. Kopumā tirgus sarūk, izaugsme nav iespējama. Bet, ja tajā pašā laikā vēl pieaug cenas, rodas bezcerības sajūta. Tieši tāpēc gada sākumā parādījās spontāns flešmobs: cilvēki filmē video par to, ar kādām augstām cenām saskaras veikalos,” saka Lipsics.

“Vēl biedējošāka ir situācija ar zālēm. Man, piemēram, uzrakstīja pensionāre: ‘Kā man dzīvot? Mana pensija it kā nav maza — 21 000 rubļu. Bet komunālie maksājumi apēd gandrīz visu, pat ņemot vērā atlaides. Visam pārējam paliek 7 000 rubļu, bet zāles maksā ap 8 000. Kā dzīvot? Vai nu zāles, vai ēdiens. Bez bērnu atbalsta iztikt nav iespējams.’ Un tā ir problēma ļoti daudziem, un tā praktiski nav atrisināma, jo būtiska pensiju palielināšana Krievijā pašlaik nav iespējama.”

Ekonomists to skaidro ar to, ka federālajam budžetam pašlaik ir “milzīgs deficīts”. 2025. gada beigās tas sasniedza 5,7 triljonus rubļu. Tas nozīmē, ka no 36 triljonu rubļu budžeta gandrīz katrs sestais rublis bija deficīts.

“Tāpēc atrast naudu regulārai pensiju izmaksai kļūs arvien grūtāk. Neviens tās nepalielinās, bet dzīve nepārtraukti kļūst dārgāka, un uz pensionāriem neviens vairs neatskatās. Rezultātā ievērojama iedzīvotāju daļa kļūst ne tikai nabadzīga, bet faktiski trūcīga. Tieši tas Krievijā notiek šobrīd,” rezumē ekonomists.

Lasiet: «Vai jūs nesaprotat? Krievijas kapitulācija un sabrukums ir vajadzīgi ietekmīgiem cilvēkiem Maskavā» -«Kam šī valsts ir vajadzīga?» Publicēts Krievijas likvidācijas plāns