«Kam šī valsts ir vajadzīga?» Publicēts Krievijas likvidācijas plāns 0 191

Zinātnieks un analītiķis Sergejs Lopatņikovs ir dzimis Igaunijā, šobrīd ir ASV laboratorijas vadītājs matemātiskās modelēšanas jomā Delavēras Universitātē, agrāk — vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Maskavas Valsts universitātē. Kopš 2000. gadu sākuma dzīvo ASV. Lūk, ko viņš raksta savā Telegram kanālā (citāts):

“Vai jūs nesaprotat, ka pat labākais iespējamais iznākums — četru apgabalu atbrīvošana — ir Krievijas stratēģiska sakāve? Krievija pēc N kara gadiem ar neskaidru upuru skaitu iegūst tikai vienu pozitīvu rezultātu — sauszemes koridoru uz Krimu — un galvassāpes depresīva reģiona veidolā ar izsmeltu ogļu rūpniecību.

Šīs cenas rezultāts — kritiski naidīgas ‘cietokšņa sienas’ izveidošana no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Odesai. Tas nozīmē, ka Krievija būtībā pilnībā zaudē gan Baltijas, gan Melno jūru. Turklāt Odesas palikšana Ukrainas sastāvā pilnībā atņem Krimai un Sevastopolei militāro nozīmi. Jūras kontrole ir zaudēta. Tieši tas pats attiecas uz Kaļiņingradu — tā nav dzīvotspējīga, kamēr nav sauszemes koridora un brīvas caurbraukšanas caur Somu līci.

Nākamais acīmredzamais solis būs Krievijas dienvidu maršruta bloķēšana caur Kaspijas jūru un Irānu. Kaspijas jūra jau tā netiek kontrolēta no Krievijas puses. Savukārt praktiski garantēta laicīgas un prorietumnieciskas varas nākšana Irānā pilnībā noslēdz šo dienvidu maršrutu.

Pēc tam Krieviju ieslēgs Tālajos Austrumos — ar Japānas palīdzību.

Kamčatka ir ‘sala’, kas ir pat sliktāka par Sahalīnu — bezjēdzīga transporta izolētības un praktiskas nepieejamības dēļ. Citu brīvu izeju uz Kluso okeānu nav. Izejas no Ziemeļu Ledus okeāna, uz kurām jaunieši cer, ir bloķētas: uz Kluso okeānu — ar Laperūza šaurumu un Aļasku, uz Atlantijas okeānu — gandrīz pilnībā ar Norvēģiju, Islandi un Lielbritāniju. Bet, ja ASV pārņems Grenlandi (par Kanādu nemaz nerunājot), tad viss. Grenlande ir nenogremdējams aviācijas bāzes kuģis, pat jaudīgāks par Japānu.

Un visbeidzot — pēdējais solis: Kazahstāna un Krievijas iekšējais islāms, kas vēl parādīs zobus. Tas nozīmē Krievijas pārraušanu uz pusēm. Pēc tam viss sabrūk automātiski: Povolžje, Urāli, Rietumsibīrija, Tālie Austrumi.

Tas viss ir tik acīmredzami, ka pat nezinu, par ko šeit vispār var strīdēties.

Kāpēc Eiropa runā par Krievijas neizbēgamu uzbrukumu? Atbilde ir ļoti vienkārša: Krieviju nostāda zugzwang (bezizejas) situācijā — vai nu tā piekrīt sadalīšanai pēc Osmaņu impērijas parauga, vai arī tai jālaužas cauri ielenkumam. Rietumu uzdevums šobrīd ir piespiest Krieviju sākt šo izrāvienu — paredzamā vietā un Rietumiem izdevīgā laikā.

Tāpēc arī politiskais spēku sadalījums Krievijā ir acīmredzams: ir tā sauktā ‘Kaca partija’, kas piedāvā kapitulēt un pārvērst Krieviju par Maskaviju, un ir kara partija, kas ir gatava izrāvienam. Vārdos līderus nesaukšu — paši skatieties un domājiet.

Vienīgais, kas man ir mīkla — kāpēc Eiropa, saprotot visu šo izkārtojumu, nepieļauj kodolkara iespējamību? Šeit loģikas nav nekādas. Ja vien Krievijas kodolieroči nav tikai inerciāls blefs, par kuru Eiropa zina droši.

Tātad… arī poļi Maskavā nav izslēgti. Tas ir ticamāk nekā ukraiņi. Un ne mazāk ticami kā Maskava–2042 — scenārijs par Krievijas plānveida sabrukumu, kas uzrakstīts ASV un publicēts Ņujorkā 1986. gadā.

P.S. Jā, ir vēl viens iemesls, kāpēc Eiropa nebaidās no kodolieročiem — un, starp citu, visiespējamākais. Negribas pat domāt… īsumā — vienošanās. Tāpat kā PSRS tika apzināti un mērķtiecīgi sagrauta, tāpat ir pilnīgi iespējams, ka arī Krieviju apzināti ved uz iznīcināšanu ar lozungu ‘tā visiem būs labāk’.

P.P.S. Krievija acīmredzami karu zaudē. Pagaidām — ‘pēc punktiem’, kā saka boksā. Pēc nokdauniem Harkivas apgabalā un Hersonā tā nav atkopusies. Ekonomika rāda, ka arī ar ‘elpu’ viss nav kārtībā. Un galvenais — ārējiem novērotājiem, tādiem kā es, ir skaidrs: lai cik pasakas stāstītu publikai, Krievijai nav nekādu būtisku papildu iespēju, izņemot kodolieročus. Bet vai tie vispār ir un kādā stāvoklī — tas tagad ir ticības jautājums. Arī pašai Krievijas vadībai.

P.P.P.S. Krievijā tauta būtībā jau ir kapitulējusi — to var redzēt jauniešu valodā, izkārtnēs un tā sauktajā ‘tautas mākslā’, kas faktiski ir Rietumu trendu imitācija. Man ir acīmredzami, ka Krievijas sadalīšana šodien neradīs nekādas masveida problēmas. Lielākajai daļai biznesa sabiedrības tas pat netraucēs. Tāpēc galvenais jautājums ir: kam vispār šodien ir vajadzīga Krievija kā valsts? Nacionālās intereses ir konkrētu cilvēku grupu intereses. Kuras tieši?

Tas nav Krievijas bēru paziņojums. Pagaidām. Tā ir tikai fiksācija tam, kā situāciju redz neitrāli novērotāji — un tiem, kas pazīst vēsturi, tas sāpīgi atgādina Krievijas–Japānas karu 1905. gadā. Un man personīgi ‘Maskavas–2042’ rēgs ir dzīvs kā nekad.”

Lasiet arī: Līdz 2029 gadam Krievija varētu vairs nepastāvēt – ģenerālis Ivašovs par valsts sabrukumu