Pastāv uzskats, ka alkoholiskie dzērieni var palīdzēt saaukstēšanās slimību profilaksē un ārstēšanā. Cik pamatots tas ir un kādi riski var rasties?
Alkohols ir efektīvs antiseptisks līdzeklis, kas jau 15–20% koncentrācijā spēj iznīcināt patogēnos mikroorganismus uz virsmām. Tomēr alkoholisko dzērienu iekšķīga lietošana rada šaubas kā saaukstēšanās profilakses un ārstēšanas metode. Ko par to saka zinātniskie pētījumi?
Divi lieli pētījumi parādīja, ka mērena alkohola lietošana nevar izārstēt saaukstēšanos, bet var palīdzēt tās novēršanā. Viens no pētījumiem, ko 1993. gadā veica Karnegī‑Mellona universitātes zinātnieki, ietvēra 391 pieaugušo. Analīzes rezultātā noskaidrojās, ka mērena — tas ir svarīgs moments — alkohola lietošana palielina izturību pret saaukstēšanos. Tomēr tas neattiecas uz smēķētājiem.
2002. gadā spāņu pētnieki izpētīja 4 300 veselīgu pieaugušo paradumus un to noslieci uz saaukstēšanās slimībām. Pētījuma rezultāti, publicēti The American Journal of Epidemiology, neparādīja saistību starp saaukstēšanās saslimstību un alus, stipro dzērienu, C vitamīna vai cinka patēriņu.
Sarkanvīna 8–14 glāžu lietošana nedēļā bija saistīta ar 60 procentu samazinātu risku saslimt ar saaukstēšanos. Zinātnieki pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar vīna antioksidantu īpašībām. Tomēr jāatceras, ka abi pētījumi ir statistiskas dabas, un to rezultāti neļauj viennozīmīgi apgalvot cēloņsakarību.
Korelācija starp notikumiem nenozīmē, ka viens obligāti izriet no otra, jo saaukstēšanās saslimstību ietekmē ne tikai alkoholiskie dzērieni, bet arī daudzi citi faktori. Tāpēc ieteicams izmantot pārbaudītas ārstēšanas metodes, nevis paļauties uz alkoholu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru