Ekstrēmas diētas reti gūst ārstu uzticību, bet dažkārt tās palīdz citādi paskatīties uz atsevišķu produktu īpašībām.
Britu ārsts Niks Norvics veica neparastu eksperimentu. Praktiski visu oktobri viņš ēda konservētas sardīnes un uzraudzīja izmaiņas organismā, ziņoja izdevums Fox News.
Kāda bija eksperimenta būtība
Mēneša laikā Norvics apēda aptuveni tūkstoš sardīņu. Citus produktus viņš pievienoja racionam tikai reti, toties pastāvīgi kontrolēja svaru un asins rādītājus. Mērķis bija vienkāršs — pārbaudīt, kā organisms reaģēs uz produktu, kuru daudzi uzskata par «nenovērtētu».
Kas notika ar vīrieša organismu
Pats ārsts norādīja, ka visu eksperimenta laiku jutās izturīgs un enerģisks. Analīzes parādīja augstu omega-3 līmeni asinīs — tik augstu, ka Norvics jokojot sevi salīdzināja ar delfīniem, kuru organismā no dabas ir līdzīga taukskābju koncentrācija.
Turklāt sardīnēm balstīts racionā palīdzēja iekļūt ketozē — stāvoklī, kad organisms aktīvāk sadedzina taukus. Mēneša laikā Niks zaudēja gandrīz 3 kg.
Kāpēc viņš ēda tieši sardīnes
Norvics nosauca sardīnes par «metabolisma Šveices nazi». Tajās apvienojas:
pilnvērtīgas olbaltumvielas;
omega-3 taukskābes;
B grupas vitamīni;
D vitamīns.
Tieši šis uzturvielu komplekts, pēc viņa domām, padarīja produktu piemērotu eksperimentam.
Eksperiments noritēja salīdzinoši veiksmīgi, taču ne bez problēmām. Galvenā blakusparādība bija noturīga zivju smaka. Turklāt monodiētas nav piemērotas ilgtermiņa uzturam. Sardīnes var būt vērtīgs uztura elements, bet ne tā vienīgā bāze.
Kad monodiēta ir piemērota, un kad — bīstama
Monodiēta var dot ātru rezultātu, bet tā neder ne visiem. Kā agrāk norādīja ārste-dietoloģe Tatjana Zaletova, no agrāk populārajām «ekspress-diētām» šodien pakāpeniski atsakās — arī to potenciālā kaitējuma dēļ.
Monodiētas jebkurā veidā ir kontrindicētas:
cilvēkiem ar vājinātu imunitāti;
ja ir dzelzs, D vitamīna un citu mikroelementu trūkums;
kuņģa‑zarnu trakta slimību saasināšanās gadījumā;
izteiktas aptaukošanās gadījumā (ķermeņa masas indekss virs 30).
Monodiētu drīkst lietot tikai īslaicīgi un nelielas svara pieauguma gadījumā, piemēram, pēc atvaļinājuma.
