Kāds izteiciens nāk prātā, kad redzat cilvēku, kurš pastāvīgi ir aizņemts? Iespējams, daudzi atcerēsies frāzi «darba desa».
Tā mēs parasti aprakstām tos, kuri pastāvīgi attaisnojas ar daudziem darbiem. Šī izteiciena nozīme ir intuitīvi saprotama. Bet ko jūs zināt par tā izcelsmi? Kad desa kļuva par «darba»?
Atbildes uz šiem jautājumiem paliek noslēpums daudziem. Pastāv vairākas teorijas, kas skaidro, kā šī neparastā metafora iekļuva mūsu leksikā. Saskaņā ar vienu no tām vārds «desa» šajā kontekstā nav saistīts ar gaļas produktu. 19. gadsimta beigās tā sauca cilindrisku ierīci, kas atgādināja desu un tika izmantota tramvaju vagonu savienošanai. Interesanti, ka tieši uz šīs konstrukcijas bieži brauca bezbiļetnieki vai steidzīgi uz darbu. No šejienes radās izteiciens «darba desa».
Tomēr ne visi lingvisti piekrīt šai versijai. Daži, piemēram, uzskata, ka vārds «desa» agrāk tika izmantots kā jokains vai pazemojošs segvārds vāciešiem. Vladimira Dāļa skaidrojošajā vārdnīcā patiešām ir sniegts šāds skaidrojums. Balstoties uz to, var pieņemt, ka frāze «darba desa» tika izmantota, kad vēlējās ironizēt par bagātiem vācu uzņēmējiem.
Neatkarīgi no tā, kuru versiju izvēlēties, šis izteiciens ir lielisks piemērs tam, kā valoda attīstās un iegūst jaunas nozīmes, paliekot aizraujoša un noslēpumaina.
