Kad runa ir par izsmalcinātiem delikatešiem, vispirms prātā nāk ikrs — sarkans vai melns. Šie produkti tradicionāli tiek uztverti kā labklājības un svētku galda simbols. Bet, ja paskatāmies uz ikru no bioķīmijas viedokļa, rodas doma: kura no tām ir noderīgāka veselībai? Bioķīmiķe Anna Divinska atbild uz šo jautājumu.
«Abas ikru šķirnes ir barības vielu koncentrāts, ko pati daba "iepakojusi" nākotnes dzīvībai. Katrs ikriņš satur pilnu aminoskābju komplektu, taukos šķīstošos vitamīnus, mikroelementus un vērtīgās omega-3 taukskābes,» sacīja eksperte.
Saskaņā ar Divinskas teikto, ikrā ir apmēram 25-30% olbaltumvielu, kas viegli uzsūcas un ir ar ideālu aminoskābju profilu. Tas padara ikru īpaši noderīgu mūsu imunitātei un hormonu sintēzei. Vidēji ikras tauku saturs ir 10-15%, un lielākā daļa no tiem ir polinepiesātinātās taukskābes, tostarp omega-3. Tās aizsargā asinsvadus, uzlabo smadzeņu darbību un samazina iekaisuma līmeni. Arī ikra ir bagāta ar A, D, E un B grupas vitamīniem. Vitamīns D ikrā atrodas dabiskā formā, kas ir īpaši vērtīgi ziemeļu platuma grādu iedzīvotājiem. Fosfors, jods, kalcijs, dzelzs un magnijs padara ikru par spēcīgu mikroelementu avotu, kas nepieciešams kauliem, asinīm un endokrīnai sistēmai.
Sarkanais ikrs ir lašu zivju (laša, ķēdes, kīžuka, nēģa) ikrs. Tas satur vairāk olbaltumvielu salīdzinājumā ar melno. Atšķiras ar zemāku kaloriju saturu (apmēram 250 kcal pret 280-300 melnajam). Bagāts ar astaksantīnu — spēcīgu antioksidantu, kas piešķir ikrai raksturīgu oranžsarkanu krāsu. Astaksantīns palīdz samazināt oksidatīvo stresu un aizsargā šūnas no novecošanas.
Starp mīnusiem var izcelt mazāku omega-3 saturu nekā melnajam ikram. Atkarībā no sāls sagatavošanas veida tas var saturēt vairāk sāls.
«Sarkanais ikrs ir īpaši labs cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu: tajā ir daudz olbaltumvielu un antioksidantu ar mērenu tauku saturu,» norādīja speciāliste.
Melnais ikrs tiek ražots no stūres zivīm — belugas, sturgeona, sēvruģa, sterļa. Tajā ir maksimālā omega-3 taukskābju koncentrācija, kas nodrošina izteiktu kardioprotektīvo efektu. Vairāk A un D vitamīnu, kas padara to vērtīgāku imunitātei, redzei un kaulu veselībai. Satur vairāk fosfolipīdu, kas ir svarīgi nervu sistēmas darbībai.
Mīnusi:
Vairāk kaloriju.
Var būt grūtāk uzsūcot cilvēkiem ar lipīdu apmaiņas traucējumiem.
«Melnais ikrs ir piemērots tiem, kas rūpējas par asinsvadu veselību, kognitīvajām funkcijām un vēlas stiprināt imunitāti nobriedušā vecumā,» piebilda bioķīmiķe.
Galvenā problēma ar ikru ir nevis pati ikra, bet sāls. Tradicionāli produktu gatavo ar augstu nātrija saturu, kas var būt nevēlams hipertensijas, tendences uz tūsku vai nieru slimību gadījumā. Optimālā ikras porcija ir 1-2 tējkarotes vairākas reizes nedēļā. Šādā daudzumā ikra sniegs labumu, nevis kaitējumu, uzsvēra Anna.
«Patiesībā ir nepareizi pretstatīt sarkano un melno ikru: katrai no tām ir savi bioķīmiskie ieguvumi. Ja jums nepieciešams olbaltumvielu un antioksidantu avots ar mērenu kaloriju saturu, izvēlieties sarkano. Ja svarīgāka ir omega-3 un D vitamīns, melnā ikra būs ar vairāk argumentiem. Ideāls variants ir neizvēlēties "vai-vai", bet izmantot tās kā savstarpēji papildinošus produktus, ļaujot organismam gūt maksimālu labumu no jūras bagātībām,» noslēdza Divinska.
Atstāt komentāru