Surströmming — tradicionāls zviedru ēdiens no fermentētas Baltijas siļķes, kas pazīstams ar savu ārkārtīgi nepatīkamo smaržu.
Zivi viegli sālina (apmēram 17 % sāls) un atstāj fermentēties mucās temperatūrā no 15 līdz 18 grādiem pēc Celsija līdz 12 nedēļām. Pēc tam to iepako burkās, kur fermentācijas process turpinās līdz gadam. Rezultātā iekšpusē veidojas gāzes, tāpēc atverot burkas, tās šņāc.
Surströmming smarža atgādina sapuvušu olu, amonjaka, riebīgu sieru un vecas zivs maisījumu. Tā ir saistīta ar baktērijas Halanaerobium praevalens un citu mikroorganismu darbību, kas ražo pienskābi, propionskābi, sviestskābi un sērūdeņradi. Šīs vielas piešķir produktam asu skābu garšu, aizsargā to no patogēniem un veido unikālu aromātu.
Šis ēdiens radās 16. gadsimtā Zviedrijas ziemeļos sāls deficīta laikā, kad tika izstrādāta minimālas sālīšanas tehnoloģija ar ilgstošu fermentāciju. Neskatoties uz asa smaržu, surströmming novērtē par raksturīgo garšu. To tradicionāli ēd ar plānu maizi, kartupeļiem un sīpoliem, dzerot alu vai nacionālos dzērienus.
Augsta spiediena dēļ burkā to ieteicams atvērt zem ūdens vai svaigā gaisā, lai izvairītos no smaržas izplatīšanās telpā. Šī fermentētā zivs ir kļuvusi par daļu no zviedru kultūras mantojuma un joprojām ir gastronomisks pārbaudījums drosmīgajiem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru