Vai dzīvnieki spēj atpazīt cilvēka bailes? Pētījums ar zirgiem 0 84

Pastāv viedoklis, ka, neskatoties uz bailēm no suņiem, ir svarīgi paiet garām ar pilnīgu pārliecību, lai tie neuzķertu jūsu bailes un nerādītu agresiju. Bet ko par to saka zinātniskie pētījumi?

Zinātnieki jau vairākus gadus pēta, vai dzīvnieki spēj atpazīt cilvēka stāvokli pēc smaržas. Tomēr šo spēju pārbaudīt cilvēku klātbūtnē izrādījās sarežģīti, jo suņi reaģē ne tikai uz smaržām, bet arī uz sejas izteiksmēm, ķermeņa pozām un citiem faktoriem. Tādēļ vienā no eksperimentiem nolēma izslēgt cilvēka klātbūtni.

Vienā no nesenajiem pētījumiem, kura rezultāti publicēti žurnālā Scientific Reports, dalībniekiem vienā dienā piedāvāja skatīties komēdijas, bet nākamajā — šausmu filmas. Pēc skatīšanās no viņiem savāca sviedru paraugus, izmantojot vates diskus, un lūdza novērtēt prieka un baiļu līmeni. Pēc tam paraugus no viena un tā paša cilvēka nodeva zirgiem, lai pārbaudītu, vai tie spēj atšķirt smaržas.

Pētnieki atzina, ka sākotnēji šaubījās par zirgu spēju atpazīt smaržas, taču rezultāti parādīja, ka tie reaģēja atšķirīgi atkarībā no piedāvātā parauga. Jo īpaši, kad zirgi smaržoja «prieka» paraugus, tie lietoja tikai kreiso nāsi, savukārt pie «bailīgā» parauga smaržoja ar abām nāsīm un darīja to ilgāk. Pēc zinātnieku domām, tas var norādīt, kuru smadzeņu daļu zirgi iesaista smaržu analīzē, taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka tie saprot, kas ir bailes.

Joprojām atklāts paliek jautājums, kādas tieši ķīmiskās vielas, ko cilvēks izdala sviedros, ietekmē zirgu uzvedību. Zinātnieki pieļauj, ka zirgu reakciju pamatā var būt ķīmiskie signāli — ķīmiskas vielas, ko dzīvnieki izdala un kas var ietekmēt citu uzvedību. Cilvēka sviedros ir dažādi savienojumi, piemēram, adrenalīns un androstadienons, kas var mainīt smaržu baiļu brīžos. Šie savienojumi var nodot «emocionālu informāciju» starp sugām.

Turpmāk pētnieki plāno noskaidrot, vai baiļu smarža var nobiedēt zirgus un kādu emocionālu ietekmi tā var atstāt uz dzīvniekiem.

Līdzīgus eksperimentus agrāk veica arī ar suņiem. Tajos cilvēkiem arī rādīja komēdijas un šausmas, savāca sviedru paraugus un ievietoja tos kastē, kuru pēc tam nesa uz telpu, kur atradās suns, tā īpašnieks un svešinieks. Dzīvnieku reakcijas bija dažādas. Piemēram, uzsmaržojot sviedru paraugu no cilvēka, kurš tikko noskatījās komēdiju, suņi mierīgi mijiedarbojās ar svešinieku. Taču tiklīdz kastē bija «šausmu» paraugs, suņi sāka spiesties pie saviem īpašniekiem vai centās pamest telpu.