Karš kļuva par ienākumu avotu Ziemeļkorejai: ieroču piegādes Krievijai ienesa miljardus 0 57

Dalība karā kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem Ziemeļkorejas ienākumu avotiem. Kā ziņo Japānas aģentūra Nikkei un Dienvidkorejas Nacionālās izlūkošanas dienesta pētnieciskais institūts, Pjongjanga ar ieroču piegādēm vien varēja nopelnīt no 7 līdz 13,8 miljardiem dolāru.

Runa galvenokārt ir par reaktīvās artilērijas sistēmām un aptuveni 250 ballistiskajām raķetēm KN-23, kuras, pēc analītiķu vērtējuma, tika nodotas Krievijai.

Papildus tam Maskava, iespējams, izmaksājusi vairāk nekā 600 miljonus dolāru par Ziemeļkorejas karavīru dalību kaujās.

Ekonomikas efekts

Šī sadarbība atspoguļojas arī ekonomikā: 2024. gadā Ziemeļkorejas IKP pieauga par 3,7 % — tas ir labākais rādītājs daudzu gadu laikā, liecina Dienvidkorejas Centrālās bankas dati.

Svarīgi saprast: izolētai ekonomikai pat daži miljardi dolāru ir būtisks impulss. Ukrainas karš Pjongjangai kļuvis ne tikai par politisku, bet arī par ekonomisku projektu.

Karavīri un zaudējumi

Par Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu uz Krieviju kļuva zināms 2024. gada rudenī, kad Maskava un Pjongjanga oficiāli apstiprināja viņu dalību kaujās Kurskas apgabalā.

Tiek lēsts, ka uz Krieviju nosūtīti vairāk nekā 10 000 karavīru. Precīzi zaudējumu dati netiek publiskoti, taču netiešas aplēses liecina, ka bojāgājušo skaits var pārsniegt 2 000.

Daļa kontingenta, kā ziņots, joprojām atrodas Krievijas teritorijā, lai gan pēdējā laikā nav informācijas par viņu tiešu iesaisti kaujās.

Sadarbība paplašinās

Ziemeļkoreja turpina piegādāt ieročus un munīciju Krievijas armijai. Rietumos un Dienvidkorejā uzskata, ka militārā sadarbība starp Maskavu un Pjongjangu turpina padziļināties.

Vienlaikus pieaug bažas, ka Krievija pretī varētu sniegt Ziemeļkorejai tehnoloģisko un militāro palīdzību.