«Rail Baltica» projekta dokumentu un informācijas pieejamības statusa audits jāveic līdz augustam 0 73

Vienlaikus Valsts kancelejai būs jānodrošina "Rail Baltica" projekta dokumentu un informācijas pieejamība gadījumos, kad ir pieņemts atbildīgās institūcijas lēmums, ka informācijas pieejamības ierobežojums dokumentam vai informācijai ir atcelts.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste informēja, ka SM turpina darbu pie dokumentu atslepenošanas un patlaban ierobežotas pieejamības (IP) informācijas statuss ir noņemts astoņiem dokumentiem, savukārt tuvāko nedēļu laikā tiks atslepenoti vēl septiņi dokumenti. Tomēr viens dokuments netiks atslepenots, ņemot vērā, ka tas skar stapvaldību attiecības.

Pudiste arī informēja, ka "Rail Baltica" projekta kontekstā ilgstoši nav sakārtots jautājums par meliorācijas sistēmām, jo normatīvi nosaka, ka meliorācijas grāvji pieder konkrētam privātīpašniekam, kuram ir jāatbild par to uzturēšanu un tīrīšanu. "Tomēr dzīvē rodas situācijas, kad rodas pārāk mitras vietas, kas var veidot tehniskajām prasībām neatbalstošu vidi. Īpašnieki nesaskaņo būvdarbus un būvnieki nevar iztīrīt šo grāvjus, tādēļ virzām grozījumu, ka būvdarbu izpildītājam ir tiesības paziņot un iztīrīt šo grāvi," uzsvēra SM pārstāve.

Komisija sēdē atbalstīja priekšlikumu, kas paredz SM vai tās pilnvarotajai personai tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku "Rail Baltica" projekta īstenošanai veikt esošu meliorācijas sistēmu atjaunošanas un uzturēšanas darbus meliorācijas sistēmu aizsargjoslās.

Plānots, ka SM vai tās pilnvarotā persona informē nekustamā īpašuma īpašnieku, ka uz tam piederošas zemes tiks sākti "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamie darbi, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbu sākšanas.

Tāpat komisija atbalstīja priekšlikumu, ka SM vai tās pilnvarotā persona normatīvos paredzētajā kārtībā saskaņo esošas meliorācijas sistēmas pārbūvi un atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja, veicot meliorācijas sistēmas pārbūvi "Rail Baltica" projekta īstenošanā, attiecīgās meliorācijas sistēmas aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainās par vairāk nekā pieciem metriem vai aizsargjoslas aizņemtā zemes platība palielinās vairāk nekā par 10%.

Ministru kabinetam līdz 2028. gada 31. decembrim būs jāsagatavo grozījumi regulējumā, paredzot vienreizēju atlīdzību par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, ko izraisa meliorācijas sistēmas izbūve.

Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre Karina Ploka sēdē bija iesniegusi grozījumu, kas paredz nodibināt starpnozaru institūciju Ministru prezidenta pārraudzībā. Šo priekšlikumu komisija noraidīja, ņemot vērā, ka ir gaidāms starptautisks izvērtējums par "Rail Baltica" projektu, kurā tostarp sniegs ieteikumus projekta pārvaldībai. Tādējādi komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) norādīja, ka, saņemot šos secinājumus, pēc tam ir iespējams virzīt papildu grozījumus un vērtēt, vai to ir nepieciešams iekļaut likumā.

Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) sēdē vēlējās uzzināt progresu saistībā ar dzelzceļa savienojumu Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta. Pudiste informēja, ka šis dzelzceļa savienojums ir jāīsteno līdz 2029. gadam, tostarp jāizbūvē četru kilometru jauns posms. Viņa norādīja, ka šajā projektā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir uzņēmies vadošo lomu, kā arī SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpina projekta risinājumu optimizāciju, lai iekļautos finansējumā.

Vienlaikus Pudiste informēja, ka patlaban tiek saskaņots izņēmums ar Eiropas Komisiju (EK), jo šajā savienojumā ir paredzēts 1520 milimetru (mm) sliežu platums, nevis 1435 mm. Plānots, ka lēmums no EK tiks saņemts šī gada otrajā pusē vai trešajā ceturksnī. Vienlaikus viņa papildināja, ka, visticamāk, EK prasība būs otrajā fāzē nodrošināt šo savienojumu arī ar 1435 mm sliežu platumu.

LETA jau ziņoja, ka grozījumi "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā paredz, ka Ministru prezidentam divas reizes gadā būs Saeimā jāziņo par "Rail Baltica" projekta īstenošanu.

Tāpat grozījumi paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp nosakot citu ministriju atbildības jomas projekta īstenošanā.

"Rail Baltica" projekta īstenošanas likums stājās spēkā 2022. gada novembrī, tādēļ, kā skaidro SM, jāaktualizē lēmumi attiecībā uz projekta tvērumu un pārvaldību. TEN-T regula un EK īstenošanas lēmums paredz "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas ieviešanu līdz 2030. gada 31. decembrim, savukārt Ministru kabineta (MK) lēmumā par "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas tvērumu vairs nav iekļauts "Rail Baltica" trases savienojums ar Rīgu.

Tādējādi likumprojekts precizē, ka projekta pirmajā posmā ir jānodrošina funkcionāls Eiropas sliežu platuma pārrobežu dzelzceļa infrastruktūras Latvijas posma savienojums ar Igauniju un Lietuvu, bet otrajā posmā jānodrošina atlikušā "Rail Baltica" projekta tvēruma Latvijā īstenošana.

Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus, "Rail Baltica" projekta īstenošana notiks atbilstoši pieejamajam finansējumam. Likumā paredzēts noteikt, ka "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūra nodrošina duālu pielietojamību - gan civilo pārvadājumu nodrošināšanai, gan militārpersonu un militāro kravu pārvadājumiem.

Ņemot vērā "Rail Baltica" īstenojamo aktivitāšu raksturu, tostarp pašvaldībām nododamo aktīvu izbūvi, likumā plānots noteikt, ka "Rail Baltica" projektu iespējams finansēt ne tikai no Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem un valsts budžeta, bet arī no citiem finansēšanas avotiem, tostarp finanšu institūciju aizdevumiem, pašvaldību budžeta līdzekļiem, privātiem finansēšanas avotiem, ziedojumiem un dāvinājumiem.

SM skaidro, ka citi finanšu avoti var tikt izmantoti "Rail Baltica" projekta finansēšanai, ja tie nerada negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci vai negatīvā ietekme tiek kompensēta un finansējums tiek nodrošināts, ievērojot Fiskālās disciplīnas likuma un ES fiskālo noteikumu nosacījumus.

Tāpat likumā līdz šim nav noteikti "Rail Baltica" projekta infrastruktūras pārvaldības priekšnosacījumi. Likumprojekts paredz nostiprināt, ka "Rail Baltica" projekta īstenošanas laikā izbūvētā "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītās būves pieder Latvijas valstij SM personā.

"Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra ir nacionālo interešu objekts. Tādēļ informācija par "Rail Baltica" infrastruktūras un ar tās izveidi saistīto būvju funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju tiek iekļauta Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) mājaslapā "www.tapis.gov.lv".

Publiskas apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja izteikt viedokli par paredzēto būvniecības ieceri, lai pašvaldība nepieciešamības gadījumā varētu izvirzīt papildu nosacījumus, kurus ietvert būvatļaujā. Šādi papildu nosacījumi SM ieskatā var kavēt un apgrūtināt būvniecības realizāciju.

Tādēļ likumprojekts paredz, ka attiecībā uz "Rail Baltica" publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras un ar to saistītās infrastruktūras būvniecību būvniecības ieceres publisko apspriešanu nerīko.

Izmaiņas arī paredz, ka likumā noteiktās vides procedūras saistībā ar plānoto "Rail Baltica" projekta dzelzceļa infrastruktūras izbūvi ir tiesības veikt vienlaikus ar minētās infrastruktūras projektēšanas darbiem, bet ne vēlāk kā līdz atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi saņemšanai jau ierosinātā būvniecības procesa laikā.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.