Braže: Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums Eiropas drošībā 0 53

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, sanāksmē apstiprināts 90 miljardu eiro aizdevums Ukrainas atbalstam, pieņemta 20. sankciju kārta pret Krieviju un paplašināts ES Padomdevēja misijas Ukrainā ("EUAM Ukraine") mandāts.

Sanāksmē, kurā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, Braže uzsvēra, ka ES ir Ukrainas spēcīgākā atbalstītāja un aizvadīto mēnešu laikā sperti vairāki soļi Ukrainas atbalstam. Viņa norādīja, ka 90 miljardu eiro aizdevums stiprinās Ukrainas ekonomiku un reformas, vienlaikus kalpojot kā ieguldījums Eiropas drošībā.

Ārlietu padome formāli apstiprināja "EUAM Ukraine" paplašināto mandātu un lēmumu par konvencijas noslēgšanu Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidei. Sankciju režīmā iekļauti 16 indivīdi un septiņas juridiskas personas, kas saistītas ar prettiesisku Ukrainas bērnu deportāciju, piespiedu adopciju un pāraudzināšanu Krievijā.

Braže atzīmēja, ka kopš 2022. gada februāra Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai pārsniedzis 1 miljardu eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). No tā 675 miljoni eiro novirzīti militārajai palīdzībai, 92 miljoni eiro - humānajai palīdzībai un atbalstam Ukrainas valdībai, 304 miljoni eiro - Ukrainas iedzīvotāju atbalstam Latvijā, bet 17 miljoni eiro - reformu, attīstības un rekonstrukcijas projektiem. Viņa uzsvēra, ka arī 2026. gadā militārajam atbalstam Ukrainai plānots novirzīt 0,25% no IKP, bet 27. maijā Latvijā notiks otrais starptautiskais Dronu samits.

Ministre uzsvēra, ka stabilas drošības garantijas ir būtiskas taisnīgam un ilgstošam mieram Ukrainā, kā arī akcentēja, ka iespējami drīz jāsāk formālas iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu.

Runājot par spiediena pastiprināšanu pret Krieviju, Braže secināja, ka sankcijas darbojas, piemēram, no 2022. līdz 2025. gadam Krievija sankciju ietekmes mazināšanai iztērējusi papildu 130 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 110,6 miljardus eiro, bet plānots, ka līdz 2030. gadam Krievija varētu zaudēt vēl vismaz 136 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 115,7 miljardus eiro.

Latvijas ārlietu ministre aicināja turpināt ierobežot Krievijas ekonomiku, vērsties pret "ēnu floti" un ātri noslēgt darbu pie 21. sankciju kārtas. Braže uzsvēra, ka Krievija saprot tikai spēka un cenu valodu - jo ilgāka būs vilcināšanās, jo augstāka būs cena Eiropai.

Apspriežot situāciju Tuvajos Austrumos, Braže klāstīja, ka ir jāstiprina ES sadarbība ar Persijas līča valstīm, kā arī norādīja, ka jebkāda Hormuza šauruma bloķēšana vai slēgšana no Irānas puses būtu nelikumīga un nepieņemama. Viņa piebilda, ka Latvija atbalsta starptautiskos centienus nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.

Padomē tika panākta vienošanās par ES-Sīrijas sadarbības līguma darbības daļējas apturēšanas atcelšanu, atceļot ierobežojumus Sīrijas naftas, naftas produktu, zelta, dārgmetālu un dimantu importam ES. Tāpat pagarināti ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem, kas apdraud ES vai tās dalībvalstis.

Tiekoties ar Rietumbalkānu ārlietu ministriem, Braže uzsvēra, ka ir jāstiprina ES klātbūtne reģionā, jāierobežo trešo valstu ietekme un jāveicina noturība pret dezinformāciju. Savukārt sarunās ar Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu Latvijas ārlietu ministre atzinīgi novērtēja ciešo Latvijas un Kanādas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, tostarp Kanādas vadību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā.

Vizītes laikā Braže tikās arī ar Īrijas ārlietu ministri Helēnu Makentī un NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, ar kuru pārrunāja NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā, kā arī Latvijas pretgaisa spēju stiprināšanu un gatavošanos NATO ārlietu ministru sanāksmei maijā un jūlijā gaidāmajam NATO samitam Ankarā, Turcijā.