Briežiem piemīt neparasta instinktīva uzvedība — tie var saplūst «virpuļos», skrienot aplī vairākas stundas.
Par šo fenomenu kā pirmais detalizēti pētīja zinātnieks A. Golovņevs, kurš 2018. gadā iemūžināja valdzinošus kadrus briežu apļveida kustības ekspedīcijā uz Kolas pussalu. Vēlāk viņš publicēja zinātnisku rakstu, kurā izskaidroja, kāpēc brieži tā uzvedas.
Stadu dzīvniekiem apļveida grupas ir sava veida sociālais signāls. Šajā laikā tie kopē vienam otra uzvedību. Indivīdi sāk staigāt aplī, kad jūt briesmas, ir stresa stāvoklī vai gaida vadoņa lēmumu. Tā dzīvnieki nomierinās.
Turklāt, pēc zooloģu teiktā, tā brieži maldina plēsējus, izveidojot priekšā nopietnu šķērsli un neļaujot satvert mazus vai vājinātus indivīdus. Vasarā, griežoties, brieži pasargājas no uzmācīgām zirgmušām un knišļiem.
Apļveida kustības raksturīgas gan savvaļas, gan mājas briežiem. Pat aplokā brieži izjūt trauksmi un veido apļveida grupas. Izpētot šīs paražas, cilvēki sāka tās izmantot, ja nepieciešams nomierināt baru, koncentrēt to uz noteiktu platību vai noķert konkrētus indivīdus pajūgam.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru