Lai gan ārēji medūzas izskatās maz pievilcīgas, cilvēki tās lieto uzturā jau daudz gadsimtu. Dažas sugas ne tikai ir drošas, bet arī tiek uzskatītas par delikatesi — īpaši Āzijas valstīs.
No tūkstošiem sugu, kas dzīvo okeānos, tikai dažas ir piemērotas ēšanai. Starp tām ir medūza lielgabala lode (Stomolophus meleagris) un mēness medūza (Aurelia aurita). Pārējās sugas var būt toksiskas un izraisīt saindēšanos, pat līdz nāvējošiem gadījumiem.
Tā kā svaigas medūzas aptuveni 95 % sastāv no ūdens, pirms lietošanas tās pakļauj sarežģītai apstrādei. Pēc nozvejas tās nekavējoties sālina (bieži pievienojot alumīniju) un atstāj žūt vairākas nedēļas. Šī procesa laikā tiek noņemta liekā mitruma un lielākā daļa toksīnu, bet pati medūza kļūst blīvāka un piemērota gatavošanai.
Ķīnā, Japānā un Taizemē medūzas tradicionāli tiek uzskatītas par veselīgu produktu: tās ir bagātas ar olbaltumvielām, bet tajā pašā laikā gandrīz nesatur taukus. No tām gatavo salātus, bieži pievienojot dārzeņus un sezama eļļu. Sālīšanas un dehidratācijas procesā kolagēns, kas ir medūzas sastāvdaļa, daļēji sabrūk, piešķirot produktam raksturīgu kraukšķīgu tekstūru.
Pēdējos gados interese par medūzām pieaug arī ārpus Āzijas. To neparastā struktūra un zema kaloriju vērtība padara produktu pievilcīgu tiem, kas meklē alternatīvu ierastajiem jūras produktiem. Medūzas satur svarīgas aminoskābes un var kļūt par daļu no veselīga uztura.
Atstāt komentāru