Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien trešajā lasījumā atbalstīja jauna Imigrācijas likuma projektu, kurā būtiski pārskatīts līdzšinējais imigrācijas regulējums, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un vienlaikus izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) skaidro, ka jaunais regulējums ir nozīmīgs solis drošākas, pārskatāmākas un Latvijas interesēm atbilstošas imigrācijas politikas veidošanā.
Bergmanis norāda, ka jaunais Imigrācijas likums sakārto imigrācijas sistēmu kopumā un stiprina valsts drošību. Izstrādājot šo regulējumu, pirmo reizi imigrācijas politikas ietekme kompleksi vērtēta ne tikai no drošības, bet arī no ekonomikas, izglītības un citu nozaru perspektīvas. Likumā ir ņemti vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi par migrācijas procesu pilnveidošanu un risku mazināšanu, kā arī pārskatīti nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Vienlaikus būtiska nozīme būs likuma praktiskai ieviešanai, tostarp stiprinot to institūciju kapacitāti, kuras nodrošina imigrācijas procesu uzraudzību un kontroli, uzsver Bergmanis,
Līdz ar jauno regulējumu samazinās fiktīvās imigrācijas riski un vienlaikus tiek nodrošināti skaidri un saprotami noteikumi gan ārzemniekiem, gan valsts institūcijām, ieviešot līdzsvarotu politiku, kas aizsargā Latvijas intereses un atbilst Eiropas Savienības prasībām, uzsver Saeimā.
Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.
Jaunais Imigrācijas likums izstrādāts, ņemot vērā gan Latvijas drošības izaicinājumus, gan nepieciešamību pielāgoties Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma regulējumam, tostarp jaunajām prasībām attiecībā uz robežkontroli, datu apmaiņu un personu skrīningu.
Lai likums stātos spēkā, tas trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Jau vēstīts, ka likuma projektam, pie kura Saeimas deputāti strādā no 2022. gada beigām, uz trešo lasījumu parlamentā bija iesniegti 175 priekšlikumi, no kuriem liela daļa bija redakcionāli, taču, ņemot vērā priekšlikumu skaitu, Saeimas komisija tos vērtēja vairākās sēdēs.
Piemēram, komisija iepriekš neatbalstīja priekšlikumus paplašināt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ieguldītājiem un nekustamo īpašumu pircējiem, ņemot vērā drošības riskus, ko uzsvēris Valsts drošības dienests. Vienlaikus atbalstīts regulējums atteikt ilgtermiņa vīzas personām, kas sodītas par agresiju slavinošu simbolu izmantošanu, kā arī ieviesti izņēmumi valsts interesēs.
Atbalstīts arī priekšlikums piešķirt termiņuzturēšanas (TUA) atļauju līdz trim gadiem jaunuzņēmumu veidotājiem, ja tie atbilst inovāciju kritērijiem.
Savukārt Iekšlietu ministrija rosinājusi plašākas izmaiņas trešo valstu pilsoņu kontrolei, tostarp stingrākas prasības studentiem, darba tirgū un sankciju palielināšanu, bet Nacionālā apvienība bija piedāvājusi ierobežot ārvalstnieku ar TUA vai ilgtermiņa vīzu iespējas darboties kā pašnodarbinātajiem.
