Rīgā turpinās veloceļu izbūve un jaunu maršrutu attīstība 0 52

Rīgā turpinās veloinfrastruktūras attīstība, lai iedzīvotāji varētu droši un ērti pārvietoties starp apkaimēm, nokļūt līdz sabiedriskā transporta un dzelzceļa stacijām, kā arī izmantot ērtus savienojumus ar Pierīgu. Arvien vairāk atsevišķu veloceļu un velojoslu tiek savienoti vienotā tīklā, padarot pārvietošanos ar velosipēdu par reālu alternatīvu ikdienas braucieniem.

“Droša veloinfrastruktūra ir par satiksmes drošību visiem. Vislabākie rezultāti ir tur, kur katram satiksmes dalībniekam ir sava vieta: gājējiem ietve, velobraucējiem veloceļš vai velojosla, bet autotransportam brauktuve. Nodalot šīs plūsmas, samazinām konfliktus un padarām pārvietošanos drošāku gan velobraucējiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Tāpēc arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīsim veloceļu tīklu un veidosim jaunus savienojumus starp apkaimēm. Rīgai ir nepieciešams nepārtraukts un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls, lai velosipēds kļūtu par drošu un ērtu ikdienas pārvietošanās veidu visā pilsētā,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pēdējos gados izbūvēti vairāki nozīmīgi veloinfrastruktūras posmi. Jauni savienojumi izveidoti Mūkusalas ielā un Vilhelma Purvīša ielā, nodrošinot ērtāku piekļuvi pilsētas centram un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Attīstīta infrastruktūra pie mobilitātes punktiem Bolderājā, Brasā, Dauderos un Sarkandaugavā, savukārt Latgales ielā jau izbūvēts aptuveni kilometru garš veloceļa posms. Turpinās darbi Višķu ielā, veidojot savienojumu ar Šķirotavas dzelzceļa staciju.

Šovasar noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgi reģionālie velomaršruti, kas savienos Rīgu ar Pierīgu. Tie ir maršruti “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem, nodrošinot drošākus un ērtākus ikdienas braucienus gan pilsētā, gan ārpus tās.

Projektu ietvaros tiek ne tikai izbūvēti veloceļi, bet arī sakārtota apkārtējā vide – atjaunotas ietves, uzlabota satiksmes organizācija, veikta apzaļumošana un teritoriju labiekārtošana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā un būs pieejami iedzīvotājiem jau šajā vasarā.

Nākamais nozīmīgais projekts ir veloceļa izbūve 11. novembra krastmalā. Posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu paredzēts izbūvēt aptuveni 1,1 kilometru garu no gājēju un autotransporta plūsmas nodalītu veloceļu. Tas būs daļa no topošā maršruta, kas savienos pilsētas centru ar Ķengaragu, Rumbulu un Dārziņu apkaimi.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī citos nozīmīgos pilsētas attīstības projektos. Jauni risinājumi paredzēti Dzirnavu ielā, Latgales ielā, Skanstes apkaimē, Zemitāna pārvada pārbūves projektā, Kundziņsalas satiksmes infrastruktūrā, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas attīstības ietvaros.

2026.gadā plānota arī jaunu veloinfrastruktūras objektu izbūve Granīta ielā, kā arī maršrutā “Rumbula–Dārziņi”. Savukārt vairākās apkaimēs turpinās projektēšanas darbi nākamajiem veloceļu posmiem. Jauni savienojumi tiek plānoti Dzirciemā un Iļģuciemā (Buļļu iela), Pļavniekos (Ilūkstes iela, Andreja Saharova iela), Ķengaragā (Brāļu Kaudzīšu iela), kā arī gar Ulbrokas un Katlakalna ielu.

Vienlaikus noslēgusies projektēšana vairākiem nozīmīgiem nākotnes maršrutiem, tostarp veloceļam Brīvības gatvē un maršrutā “Vecāķi–Carnikava”. Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par šo projektu turpmāko īstenošanu.