Aptauja: 45% strādājošo darbu uzskata par nozīmīgu dzīves daļu, bet ne pašu galveno 0 46

Tikai neliela daļa strādājošo darbu sasaista ar pašrealizāciju vai personīgo identitāti - attiecīgi 10% un 5%. Pētījuma dati liecina, ka lielākajai daļai strādājošo Latvijā attieksme pret darbu ir drīzāk pragmatiska.

Darbu kā svarīgu, bet ne dominējošu dzīves sastāvdaļu biežāk uztver 45 līdz 54 gadus veci strādājošie, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem mēnesī no 1501 eiro un vairāk. Šādu attieksmi biežāk pauž arī tie, kuri kopumā ir apmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Savukārt darbu kā iztikas avotu biežāk uzsver strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomā nodarbinātie, kā arī ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanas sfērā strādājošie. Šādu skatījumu biežāk pauž arī darbinieki ar vidēji zemiem personīgajiem ienākumiem mēnesī - no 601 līdz 1000 eiro, kā arī tie, kuri darba slodzi uzskata par pārāk augstu vai kopumā ir neapmierināti ar dzīvi un darbu.

Vienlaikus darbu par būtisku pašrealizācijas iespēju salīdzinoši biežāk uzskata nekustamo īpašumu nozarē nodarbinātie.

Aptaujas dati arī rāda, ka strādājošos esošajā darbavietā visbiežāk notur pārliecība par darbavietas stabilitāti un atbilstošs atalgojums - katru no šiem faktoriem minējuši 28% respondentu.

Nākamie būtiskākie faktori, kas stiprina darbinieku saikni ar darbavietu, ir uzņēmuma atrašanās vietas tuvums dzīvesvietai, ko minējuši 24% aptaujāto, pieradums un labi pārzināms darbs, ko norādījuši 23%, kā arī interesants darba saturs un labas attiecības ar kolēģiem jeb labs iekšējais mikroklimats - katru no šiem faktoriem minējuši 22% respondentu.

Aptuveni katru piekto darbinieku pašreizējā darbā notur elastīgs darba laiks, ko minējuši 19%, kā arī līdzsvars starp darbu un personīgo dzīvi, ko norādījuši 18% aptaujāto.

Vienlaikus pētījuma dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāku faktoru nozīme ir samazinājusies. Lai gan šie faktori joprojām ir būtiski, mazāka kļuvusi darbavietas stabilitātes, uzņēmuma atrašanās vietas, laba iekšējā mikroklimata, kā arī elastīga darba laika loma. Šogad arī retāk nekā iepriekšējos gados strādājošos darbā notur tādi faktori kā labāku darba alternatīvu trūkums vai zemāks stresa līmenis.

Pētījumā secināts, ka dažādām darbinieku grupām ir atšķirīga motivācija palikt pašreizējā darbavietā. Piemēram, gados jaunākiem darbiniekiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem svarīgākas ir personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas. Šis aspekts svarīgāks ir arī 25 līdz 34 gadus veciem darbiniekiem. Šai grupai salīdzinoši būtiskākas ir arī attālinātā darba iespējas un atbilstošs atalgojums.

Savukārt darbinieki vecumā no 55 līdz 65 gadiem biežāk novērtē uzņēmuma atrašanās vietas tuvumu un biežāk norāda uz grūtībām atrast citu darbu.

Amats arī ietekmē darbinieku motivāciju. Vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti vairāk uzsver interesantu darba saturu un darbības nozari, kā arī attālinātā darba iespējas, savukārt pakalpojumu un tirdzniecības jomā nodarbinātie un strādnieki vairāk novērtē uzņēmuma atrašanās vietas tuvumu un biežāk atzīst, ka viņiem būtu grūtības atrast citu darbu.

Mikrouzņēmumos ar vienu līdz deviņiem darbiniekiem strādājošie vairāk novērtē elastīgu darba laiku un biežāk atzīst, ka darbā viņus notur pieradums un labi zināms darbs. Savukārt lielajos uzņēmumos ar 250 un vairāk darbiniekiem strādājošajiem būtiskāki ir papildu labumi un bonusi, attālinātā darba iespējas, kā arī darbavietas stabilitāte.

Valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošos biežāk notur tieši darbavietas stabilitāte.

Pētījuma dati arī rāda, ka tos, kam darbs ir svarīga dzīves sastāvdaļa, pašrealizācijas iespēja vai pat būtiska identitātes daļa, darbā biežāk notur emocionālās vajadzības - interesants darba saturs un pievilcīga darbības nozare. Savukārt tos, kuriem darbs ir tikai iztikas avots, darbā biežāk notur pieradums un rutīna, kā arī grūtības atrast citu darbu.

Galvenais iemesls, kāpēc strādājošie apsvērtu pašreizējā darba atstāšanu, ir lielāks atalgojums - to minējuši 56% aptaujāto.

Citi biežāk minētie darba maiņas iemesli ir personīgie apsvērumi, piemēram, ģimenes stāvoklis, veselība vai vecums, ko norādījuši 24% respondentu, un neapmierinošas attiecības ar kolēģiem jeb slikts iekšējais mikroklimats, ko minējuši 19%.

Tālāk seko labāks piedāvāto labumu un bonusu klāsts un slikti darba apstākļi - katru no šiem iemesliem minējuši 17% aptaujāto. Vēl 15% respondentu kā iespējamu aiziešanas iemeslu norādījuši vēlmi pēc zemāka stresa līmeņa, bet 14% - uzņēmuma reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu.

Salīdzinot ar 2023. gada pētījumu, pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājusies elastīga darba laika kā potenciāla darba maiņas iemesla nozīme. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka galvenais faktors, kas veicina darba maiņas apsvēršanu, joprojām ir atalgojums, no kura būtiski atpaliek citi iemesli.

"Fifty5Blue" aptauju par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem veica laikā no šī gada 21. aprīļa līdz 27. aprīlim, internetā visā Latvijā aptaujājot 950 darba ņēmējus.

Kompānijā norāda, ka pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlase veidota, balstoties uz gadījuma izlasi. Tās organizēšanā "Fifty5Blue" ievērojis Eiropas sabiedriskās domas un tirgus pētījumu biedrības (ESOMAR) rekomendācijas aptauju interneta izlašu veidošanā un veikšanā.