Neraugoties uz izplatīto uzskatu par augstiem nodokļiem, Latvijas iedzīvotāji pēc nodokļu nomaksas saglabā lielāku daļu nopelnītā nekā daudzu Rietumeiropas valstu iedzīvotāji. Tomēr galvenā problēma nav tik daudz nodokļu likmēs, cik ienākumu līmenī un valsts pakalpojumu kvalitātē.
Saskaņā ar Euronews aprēķiniem, kas balstīti uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, Austrumeiropas valstu iedzīvotāji vidēji saņem uz rokas lielāku daļu savas algas nekā Rietumeiropas iedzīvotāji, raksta Latvijas Avīze.
Salīdzināšanai izmantots nosacīts piemērs: cilvēks bez bērniem un laulātā, kura gada ienākumi pirms nodokļu nomaksas ir 100 000 eiro. Šāda pieeja ļauj salīdzināt nodokļu slogu starp valstīm, lai gan reālās summas var būtiski atšķirties atkarībā no ģimenes stāvokļa un nodokļu sistēmas īpatnībām.
Labāko rezultātu uzrāda Bulgārija — pēc nodokļu nomaksas no 100 000 eiro paliek 86 930 eiro. Otrajā vietā ir Igaunija ar 74 400 eiro. Tālāk seko Čehija, Malta, Šveice un Kipra, kur darbinieki saglabā vairāk nekā 70% nopelnītā.
Latvija iekļaujas grupā ar 60 000–70 000 eiro: ar rezultātu 66 200 eiro valsts ierindojas 11. vietā Eiropā, apsteidzot daudzas Rietumeiropas valstis. Salīdzinājumam — Lietuvā pēc nodokļu nomaksas paliek aptuveni 60 500 eiro.
Reitinga otrā galā ir Beļģija, kur no 100 000 eiro darbinieks uz rokas saņem tikai 50 750 eiro. Tai seko Dānija un Zviedrija — valstis, kuras bieži tiek minētas kā augsta dzīves līmeņa un sociālās aizsardzības paraugs. Dānijā pēc nodokļiem paliek ap 51 500 eiro, bet Zviedrijā — aptuveni 52 200 eiro.
Šie dati liecina, ka izplatītais priekšstats par pārmērīgi augstiem nodokļiem Latvijā nav pilnībā pamatots. Nodokļu sloga ziņā valsts atrodas tuvāk valstīm ar mērenāku nodokļu režīmu.
Tomēr atšķirība starp Austrumeiropu un Rietumeiropu slēpjas ne tikai nodokļos. Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā augstāks nodokļu slogs parasti tiek kompensēts ar augstākiem ienākumiem un plašāku valsts pakalpojumu klāstu — no veselības aprūpes un izglītības līdz sociālajam atbalstam.
Tāpēc daudziem Latvijas iedzīvotājiem izšķirošais jautājums nav nodokļu apjoms, bet gan algu līmenis. Pat saglabājot lielāku daļu ienākumu pēc nodokļu nomaksas, reālajā izteiksmē cilvēki bieži vien saņem mazāk nekā bagātākajās Eiropas valstīs.
Līdz ar to diskusija par labklājību arvien biežāk virzās prom no vienkāršas nodokļu samazināšanas un fokusējas uz ekonomikas produktivitātes celšanu, investīciju piesaisti un ienākumu pieaugumu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru