Francijas pozīciju atbalstīja Urzula fon der Lajen.
EK prezidente Urzula fon der Lajen uzstājās kodolenerģētikas samitā Francijā ar negaidīti skarbu vērtējumu par Eiropas enerģētikas politiku. Viņasprāt atteikšanās no atomenerģijas ir stratēģiska kļūda. Samita atklāšanā fon der Lajen piedāvāja skaitļus, kurius grūti ignorēt. 1990. gadā aptuveni trešdaļa Eiropas elektroenerģijas tika ražota atomenerģijas stacijās. Tagad to daļa ir mazāka par 15%.
«Es uzskatu, ka Eiropai tas bija stratēģisks kļūdas solis — atteikties no uzticama, pieejama un zema emisiju avota elektroenerģijai,» — norādīja EK prezidente.
Fon der Lajen paziņoja par jaunu mehānismu. ES nodrošinās riska garantijas 200 miljonu eiro apmērā privātajiem investoriem, kas iegulda jaunajās atomtehnoloģijās. Līdzekļi nāks no Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas.
Prezidents pieprasa vienādus noteikumus atomenerģijai
Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicās vēl stingrāk. Viņš pieprasīja likt atomenerģiju vienā līmenī ar atjaunojamiem resursiem attiecībā uz subsīdijām un valsts atbalstu. Pēc viņa domām, Eiropai jāuzlabo finansējums gan tradicionālajiem, gan inovatīvajiem kodolprojektiem — un to jāveic ES līmenī.
Makrons īpašu uzmanību veltīja maziem modulārajiem reaktoriem (small modular reactors, SMR). Šīs kompaktās nākamās paaudzes iekārtas tiek uzskatītas par perspektīvu alternatīvu klasiskajām atomelektrostacijām.
«Mūsu amerikāņu draugi, kanādieši un ķīnieši ir šo inovāciju avangardā — eiropiešiem jāpaliek cīņā,» — uzsvēra Makrons.
Pie galda aptuveni 40 valstis — bez Vācijas
Samitā piedalījās apmēram 40 valstu un organizāciju pārstāvji. Starp tiem — deviņu valstu un valdību vadītāji, tostarp no Ruandas, Marokas un Beļģijas. Vācija sanāksmē nebija pārstāvēta. Valsts izslēdza savas pēdējās atomelektrostacijas 2023. gada aprīlī.
Galu galā Vācija pat nesūtīja uz samitu valdības delegāciju.
Vienlaikus Berlīnes pozīcija kodoltehnoloģiju jautājumā pēdējos gados nebija viennozīmīga. 2025. gada maijā ekonomikas un enerģētikas ministre Katerina Raihe (CDU) atzina par iespējamu mazo modulāro reaktoru pētniecības finansēšanu no ES budžeta, tuvējot Vācijas pozīciju Francijas skatījumam.
Kāpēc Vācija neuzskata, ka atteikšanās no atomenerģijas ir kļūda
Tomēr vides aizsardzības ministrs Karstens Šnaiders (SPD) deva saprast, ka par kādu atgriešanos runas nav. Pēc viņa teiktā Vācija rīkojusies pareizi, izstāšoties no atomenerģijas. Jaunu atomelektrostaciju būvniecību viņš nosauca par «bezizeju».
«Vācija pamatoti atteicās no atomenerģijas. Mēs ārkārtīgi strauji attīstām atjaunojamos energoresursus,» — sacīja Šnaiders rbb24 Inforadio ēterā.
Pret maziem modulārajiem reaktoriem ministrs izturējās ne mazāk skeptiski. Pēc viņa vērtējuma tie ir tikpat bīstami kā parastās AES, bet mazāk efektīvi.
«Un pats galvenais — es nevēlos, lai, izmantojot Eiropas Savienību, vācu nauda tiktu ieguldīta šādos reaktoros,» — piebilda Šnaiders.
Tādējādi Vācijas valdē saglabājas plaisa starp CDU un SPD nostādnēm atomenerģijas jautājumā. Kamēr EK un Francija liek uzsvaru uz atomenerģijas atgriešanos, Berlīne paliek novērotāja lomā — ar domstarpībām pašā kabinetā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/LFhv8dk7nwA?si=J6NLCag-h1Wwdy71" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
