Latvijas Bankas ekonomisti: Katrs vēja enerģijas jaudu izbūvē investētais eiro 10 gados palielinātu tautsaimniecības kopējos ieņēmumus par 3,23 eiro 0 40

Pēc ekonomistu veiktajiem aprēķiniem, papildu investīcijas vēja enerģijas jaudas izbūvē Latvijā, kas palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru Baltijas tirgū par 5%, vidējā termiņā radītu vismaz 800 darbavietu, permanenti palielinātu vidējo algu un iekšzemes kopproduktu (IKP), kā arī nedaudz samazinātu patēriņa cenas.

Aprēķinos ekonomisti pieņem, ka atjaunīgās enerģijas izbūves projekti tiek īstenoti tikai tad, ja starp sabiedrību, pašvaldību un vēja elektrostacijas (VES) attīstītāju ir panākta savstarpēja vienošanās. Jāņem vērā, ka atbilstoši esošajam regulējumam noteikts finansiālais labums tiek arī vietējai kopienai, kur tiek izbūvētas VES.

Proti, VES attīstītājs gadā maksā 2500 eiro par katru uzstādītās jaudas megavatu (MW), no kā puse tiek novirzīta pašvaldībai, puse - mājsaimniecībām, kuru nekustamais īpašums atrodas līdz diviem kilometriem no sauszemē esošas VES robežas. Tātad VES ar 100 MW jaudas izbūve vietējai pašvaldībai nozīmētu gadā 125 000 eiro, tikpat - vietējiem iedzīvotājiem.

Tomēr jāņem vērā, ka sabiedrības attieksmi ne vienmēr nosaka tikai finansiāli aprēķini, to var ietekmēt arī kādi citi apstākļi, kas var kavēt VES jaudu attīstību, atzīst ekonomisti. Ņemot vērā šādu regulējumu, var pieņemt, ja būvatļauja tomēr ir izsniegta un projekts ir apstiprināts vietējā līmenī, tas nozīmē, ka šāda samaksa ir pietiekama fizisko un estētisko neērtību kompensēšanai.

Tāpēc aprēķinos ekonomisti balstās uz tīri ekonomiskiem rādītājiem, neņemot vērā ne izbūves radītās fiziskās neērtības, ne tiešos maksājumus pašvaldībām un iedzīvotājiem, kas atrodas jaunu VES tuvumā. Vērtējot atjaunīgās enerģijas jaudu palielināšanas ietekmi uz tautsaimniecību, jāņem vērā gan jaudas izbūvei nepieciešamās investīcijas, gan ietekme uz tautsaimniecību kopumā un atsevišķiem tās sektoriem.

Izmantojot Latvijas Bankā izstrādāto CGE-EUROMOD modelēšanas sistēmu ekonomisti simulējuši scenāriju, kurā Latvijā no 2026. gada piecus gadus tiek aktīvi būvētas jaunas vēja enerģijas jaudas, katru gadu pievienojot papildu 1% no Latvijā esošas elektroenerģijas ģenerējošās jaudas, viss jaunu vēja parku formā. Vidēji tas ir 100 MW vēja enerģijas jaudas gadā, 2031. gadā sasniedzot 500 MW pievienotās jaudas, kas kopā ar esošo vēja enerģijas jaudu veidotu 630 MW kopējās vēja enerģijas ģenerēšanas jaudas Latvijā.

Ekonomistu vērtējumā šāds scenārijs ir pietiekoši reālistisks, ja salīdzina ar Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses redzējumu un Vēja enerģijas asociācijas prognozēm, kas lēš aptuveni divreiz lielāku vēja enerģijas jaudas pieaugumu šajā periodā, nekā ekonomistu veiktajā simulācija.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda 2022. gada novērtējumiem, atjaunīgās elektroenerģijas ģenerējošās jaudas pievienošana, kas veido 1% no pašlaik izmantojama elektrības daudzuma, vidējā termiņā samazina elektrības cenu par 0,6%, raksta ekonomisti.

Būvējot un pieslēdzot tīklam vēja parkus, ietekme uz tautsaimniecību ir no vairākiem kanāliem, skaidro ekonomisti. Pirmkārt, augstākas investīcijas rada tiešo pozitīvo efektu, kas ir koncentrēts ar vēja parku izbūvi saistītajās nozarēs - elektriskā aprīkojuma ražošana, rūpniecības iekārtu ražošana, metālu produktu ražošana un būvniecība, lai gan daļa no šīm vajadzībām tiek nosegta ar importu.

Otrkārt, pozitīvais efekts ir arī netiešais, jo, šīm nozarēm piesaistot darbiniekus, ekonomikā ceļas darba algas un nodarbinātība, kas pozitīvi ietekmē visu tautsaimniecību, skaidro ekonomisti, vienlaikus atzīstot, ka vēja turbīnām ir pamatīga importa komponente. Importētā produkcija var daļēji aizvietot vietējo, samazinot pieprasījumu tai un samazinot izlaidi un nodarbinātību attiecīgās nozarēs.

Treškārt, pateicoties jaunajai jaudai, sagaidāma elektroenerģijas cenu samazināšanās, raksta Latvijas Bankas ekonomisti. Rezultātā uzlabosies gan enerģijas sektora konkurētspēja, gan - ar pieejamu lētāku elektroenerģiju - visu pārējo Latvijas nozaru konkurētspēja, it īpaši rūpniecības sektorā. Tādējādi pieaugs nodarbinātība un eksports, kā arī ekonomika piesaistīs vēl vairāk investīciju.

Simulējot aprakstīto scenāriju, modeļa rezultāti liecina, ka vienu gadu pēc vēja projektu sākuma IKP pieaugtu par 0,11%, bet pēc pieciem gadiem būtu par 0,52% lielāks. Kopējās investīcijas visā tautsaimniecībā pieaugtu par 0,48% jau pirmajā gadā un turpinātu pieaugt, sasniedzot par 0,61% augstāku līmeni pēc pieciem gadiem. Kopējais imports būtu par 0,22% augstāks nekā bāzes scenārijā, jo importa komponente vēja turbīnām ir salīdzinoši liela.

Pat pēc vēja enerģijas ģenerējošās jaudas straujākās izbūves beigām pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību paliks - IKP permanenti saglabāsies par 0,56% augstāks, privātais patēriņš - par 0,88% augstāks, savukārt cenu līmenis vidēji starp visām precēm būs par 0,1% zemāks, aprēķinājuši ekonomisti. Investīcijas saruktu 2031. gadā, jo simulācijas pieņēmums ir, ka projekta būvniecība beidzas 2030. gada beigās, tomēr arī pēc tam investīcijas paliks par 0,2% augstākas nekā būtu, ja papildu vēja enerģijas kapacitāte netiktu uzbūvēta.

Ekonomisti skaidro, ka Lietuva un Igaunija arī iegūtu no lētākas enerģijas, un neliela daļa no pozitīvā efekta uz Latvijas ekonomiku būtu, pateicoties kaimiņu ieguvumiem, jo tie ir Latvijas cieši tirdzniecības partneri. No citas puses, šī efekta dēļ Latvijas konkurētspēja pieaugtu nedaudz mazāk relatīvā izteiksmē, tāpēc eksporta apmēri būtu tikai par 0,13% lielāki. Runājot par izlaidi, ekonomisti norāda, ka tā saruktu tikai siltumapgādes un gāzes piegādes apakšnozarēs, bet rūpniecības sektora izlaide pieaugtu vidēji par 0,4% un pakalpojumu ražošana vidēji par 0,3%.

Tāpat ekonomisti vērš uzmanību, ka lielākais labklājības ieguvums ir sagaidāms nevis īstermiņā, bet kad projektu izbūve tiks pabeigta. Latvijas ražotāju konkurētspēja iegūtu, pateicoties lētākai elektroenerģijai, un tas atspoguļotos cenās un darba tirgū.

Pēc Latvijas Bankas ekonomistu veiktajiem aprēķiniem, katrs vēja parku izbūvē ieguldītais eiro atnestu Latvijas ekonomikai 1,08 eiro piecu gadu laikā pēc vēja enerģijas izbūves paātrināšanas sākuma, 1,94 eiro septiņu gadu laikā un 3,23 eiro desmit gadu laikā.

Visā tautsaimniecībā rastos 1100 papildu darbavietu, no kurām vismaz 800 saglabātos arī pēc būvēšanas posma beigām, un vidējā darba alga permanenti kļūtu par 0,44% augstāka reālajā izteiksmē. Turklāt budžeta ieņēmumi būtu par 0,26% no IKP augstāki, pateicoties lielākai aktivitātei ekonomikā, un varētu tikt novirzīti ekonomikā, sniedzot papildu labklājības paaugstinājumu, raksta ekonomisti.