Latvija drīkstēja turpināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mehānisma īstenošanu, teikts Finanšu ministrijas (FM) vēstulē Saeimas Pieprasījumu komisijai.
Finanšu ministrija atbildēs par deputātu pieprasījumu saistībā ar iespējami nelikumīgiem OIK maksājumiem norādījusi, ka par OIK mehānisma ieviešanu un uzraudzību atbildīgā institūcija ir Klimata un enerģētikas ministrija, savukārt līdz 2023. gadam - Ekonomikas ministrija.
Atbildē skaidrots, ka Eiropas Komisija (EK) OIK pasākumus atzinusi par nelikumīgi ieviestiem procesuālu iemeslu dēļ, taču vienlaikus tos atzinusi par saderīgiem ar ES iekšējo tirgu, līdz ar to Latvija drīkstēja turpināt mehānisma īstenošanu un tai netika uzlikts pienākums atbalstu atgūt.
Attiecībā uz TEC‑2 atbalsta shēmu FM uzsver - tās atsevišķa vērtēšana bija nepieciešama tehnisku procedūras kritēriju dēļ un nav saistīta ar OIK maksājumu iekasēšanu no iedzīvotājiem vai uzņēmumiem.
Ministrija norādījusi, ka nav tiesiska pamata kompensāciju mehānisma izveidei, jo komercdarbības atbalsta kontroles kārtība attiecas uz tirgus dalībniekiem, nevis fiziskām personām. Tāpat atbildē atgādināts, ka amatpersonu atbildību jau iepriekš vērtējusi Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, un nav pamata veidot jaunu izvērtējumu.
Jau ziņots, ka opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) deputāti ir iesnieguši Saeimā un tā ir nodevusi izskatīšanai Pieprasījumu komisijai pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS), kurā savulaik ieviestā OIK sistēma novērtēta kā nelikumīga.
Pieprasījums, kuram AS devusi nosaukumu "Par amatpersonu atbildību un valsts bezdarbību saistībā ar nelikumīgajiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumiem", balstīts uz EK 2017. gada ziņojumu, kurā esot teikts, ka Latvijas valsts atbalsts atjaunojamai enerģijai OIK formā bijis prettiesisks un nelikumīgs, jo neesot bijis saskaņots ar EK. Līdzīgi savu argumentāciju būvējusi biedrība "Tiesiskums", kas solās panākt, viņuprāt, prettiesiski iekasētā OIK atgūšanu.
AS pieprasījumā klāsta, ka OIK Latvijā esot ieviests, pārkāpjot ES valsts atbalsta noteikumus, un Eiropas Komisija 2017. gadā esot konstatējusi nogaidīšanas pienākuma pārkāpumu, kas "radījis nepamatotu finansiālu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem".
Opozīcijas deputāti tagad gribot noskaidrot, kuras Finanšu un Ekonomikas ministrijas amatpersonas pieļāvušas "OIK ieviešanu bez EK gala lēmuma" un vai tikusi vērtēta viņu atbildība. Tāpat prasīts skaidrot, kāpēc OIK iekasēšana turpinājās pēc 2017. gada, tostarp attiecībā uz AS "Latvenergo" TEC‑2. AS grib uzzināt, "kādi pasākumi veikti, lai pārtrauktu neatbilstošo maksājumu iekasēšanu, un kā plānots kompensēt nelikumīgi iekasētās summas par periodiem pirms un pēc 2017. gada 24. aprīļa".
Līdzīgu argumentāciju paudusi arī biedrība "Tiesiskums", kurā pamatā iesaistījušies vairāki juristi. Tā apbraukāja Latviju, vācot parakstus kolektīvai prasībai par OIK atgūšanu.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš aģentūrai LETA iepriekš pauda vērtējumu, ka Latvijas ieviestā OIK bija likumīga, un biedrības "Tiesiskums" iniciatīva atprasīt OIK esot nepamatota, bet tās vienīgais mērķis varētu būt apšaubāmā veidā nopelnīt naudu.
Eksperts minēto atsauci uz EK 2017. gada ziņojumu nodēvēja par "absolūtu izdomājumu", jo EK ziņojumā neesot ne vārda par to, ka atbalsts bijis prettiesisks vai nelikumīgs. Minētais ziņojums bijusi EK atbilde uz Latvijas paziņojumu, kā tā izmanto ES atbalsta shēmu saskaņā ar direktīvām. EK ziņojumā vienīgais, kas teikts, ka būtu bijis labāk, ja Latvija būtu ātrāk informējusi par konkrēto atbalstu.
Tikmēr ģenerālprokuratūra pēc Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka (JV) iesnieguma sākusi pārbaudi par biedrības "Tiesiskums" aktivitātēm. Tiek vērtēta biedrības iespējamā neatbilstība Advokatūras likumam un Krimināllikumam.
Patmalnieks norādījis uz iespējamiem advokātu ētikas un likuma pārkāpumiem OIK atgūšanas kampaņā, tostarp neatļautu juridisko pakalpojumu "tirgošanu", klientiem neizdevīgiem līgumiem, maldinošu reklāmu un neatļautiem veiksmes honorāriem. Viņš arī uzsvēris, ka OIK atgūšana tiekot solīta nepamatoti, jo gala patērētājiem neesot tiesiska pamata prasīt šo līdzekļu atmaksu.
